Vai «Venta» radīs vulkānu Latvijas futbolā? (4)

Neatkarīgās Latvijas futbola vēsturē vēl nav bijis virslīgas debitanta, kurš sezonu mijā iznāktu uz skatuves ar tik lieliem mērķiem un ambīcijām kā Venta, turklāt līdz ar šo klubu Latvijas futbola kartē atgriežas Kuldīga. Vai valstī patiešām radies jauns spēcīgs klubs un jauns stabils futbola centrs? Pagājušā gada rudenī FK Venta, kas tad vēl pārstāvēja Ventspili (starp citu, komanda tieši ar tādu nosaukumu savulaik ieguva Ventspilij pirmo un līdz šim vienīgo Latvijas čempiona titulu — tas bija 1969. gadā; un tas bija tieši pašreizējais FK Venta, kas dibināts 1965. gadā), divās papildu spēlēs par vietu virslīgā ar 1:0 pārspēja Daugavpils Ditton futbolistus un iekļuva Latvijas futbola elitē. Futbola aprindās runāja, ka ar šādu sastāvu Ventu virslīgā piemeklēs FK Auda liktenis — proti, kā atnāca, tā pēc sezonas bez ierunām arī aizies. Tuvāk ziemai no Ventas nometnes puses nāca arvien interesantākas un reizē neticamākas ziņas — jaunais virslīgas klubs teicās savākt apmēram 2 miljonus ASV dolāru lielu budžetu, iepirkt pazīstamus Latvijas futbolistus un labus ārzemju spēlētājus, uzaicināt par treneri "cilvēku ar vārdu" un jau pirmajā sezonā paspēkoties par medaļām. Tas viss izklausījās tik neticami, ka izraisīja vienīgi smīnu, taču tagad smīnu ir nomainījusi neviltota ziņkāre par to, kas tur tiešām varētu sanākt, un cerība, ka Latvijā varbūt būs par vēl vienu spēcīgu futbola komandu vairāk. Turklāt kluba priekšgalā kopā ar tā prezidentu Jāni Fridrihsbergu nostājās Ukrainā dzimušais vācu futbola darbonis Ross Akmens (Vācijā viņu zina ar uzvārdu Štīns), kurš ir virslīgas debitanta ģenerālmenedžeris. Savulaik tieši ar viņa starpniecību par Doņeckas Šahtar galveno treneri kļuva pazīstamais itālietis Nevio Skala (un nobīdīja no Ukrainas čempiona troņa pašu Kijevas Dinamo!), un tieši viņš no Fuldas Borussia kluba Vācijas reģionālajā līgā uz Ventu atveda kamerūnieti Ngeki, kas guva abus vārtus minētajās papildu spēlēs ar Ditton. Tas nebūs Chelsea Latvijas variantā Smīnēšana beidzās tajā brīdī, kad FK Venta prezidents parakstīja līgumu ar ukraini Oļegu Lužniju. Bijušajam Kijevas Dinamo un Ukrainas izlases kapteinim, kā arī Londonas Arsenal aizsargam (vairākus gadus viņš bija viens no labās malas aizsargiem Eiropā) trenera karjera pagaidām ir kā balta lapa — viņam šādas karjeras nemaz nav, un tieši Venta kļūs par Lužnija pirmo klubu šajā viņa biogrāfijas sadaļā. Tiesa, vismaz šajā sezonā Lužnijs ies laukumā arī kā spēlētājs, jo viņam būs pieredzējis palīgs (arī no Ukrainas) Vladimirs Žuravčaks, par kuru atzinīgas atsauksmes izsaka ukraiņu kolēģi, un droši vien, ka tieši viņš vismaz spēļu laikā pirmajā sezonā būs "īstais grupas vadītājs". Lužnijam tas ir labs variants — sākt savu trenera karjeru šādā komandā. Viņš savulaik 11 sezonas spēlējis un skolojies pie tāda izcila trenera kā Valerijs Lobanovskis Kijevā, tad vēl četras sezonas pie Arsena Vengera Londonā, tā ka viņam ir daudz ko "aizņemties" no abiem izcilajiem futbola treneriem. Kluba sistēmā strādās arī pazīstamais Latvijas futbola treneris Viktors Ņesterenko, kurš labi pārzina pašmāju futbola saimniecību un kura pārziņā būs Latvijas jauno vai citām komandām dažādu iemeslu dēļ nederīgo futbolistu piesaistīšana Ventai. Daži jau paspējuši nosaukt Ventu par Chelsea Latvijas mērogā. Šāds salīdzinājums ir nedaudz pārspīlēts, jo Fridrihsbergs vai Akmens nav Abramovičs, bet virslīgas debitanta ieceres futbola tirgū nav pat attāli salīdzināmas ar Londonas kluba ambīcijām. Piemēram, Latvijas izlases līderi Juris Laizāns un Andrejs Rubins Ventai nav pa kabatai, un to ģenerālmenedžeris arī atklāti ir atzinis. Toties tādi valsts izlases futbolisti kā Valentīns Lobaņovs, Vladimirs Koļesņičenko, Andris Vaņins, Ģirts Karlsons, Imants Bleidelis (viņam beidzies līgums Viborgas klubā Dānijā) un varbūt vēl pāris spēlētāju gan varētu nonākt zem Ventas karoga. Iespējams, ka klubā paliks kamerūnietis Ndeki; no pašmāju spēlētājiem virslīgai noteikti noderētu Kvašņins, Vilmanis, Romanovs un Ņesterenko (Viktora Ņesterenko dēls), arī ukraiņu uzbrucējs Stoļarčuks, kurš pērn 1. līgā guva 16 vārtus, skatu nebojātu, taču ar visiem šiem minētajiem futbolistiem (ja izdosies dabūt savās rindās minētos izlases spēlētājus) Venta vēl tik un tā nebūs tik stipra, lai droši pretendētu uz medaļām — Latvijas čempionāta līmenis tomēr nav tik zems, kā varbūt paši to dažkārt uzskatām. Iespējams, ka Lužnijam izdosies atvest uz Ventu dažus bijušos Kijevas Dinamo spēlētājus, un šajā sakarā vispirms tiek minēti Hackevičs un Dmitruļins — pirmais joprojām ir Baltkrievijas izlases spēlētājs, bet otrais vēl pavisam nesen spēlēja Ukrainas izlasē. Tiesa, daudz kas būs atkarīgs no tā, ar kādu attieksmi pazīstamie ārzemnieki ieradīsies Latvijā (mums jau ir bijuši daži slaveni viesstrādnieki, kas šeit cerēja uzspēlēt "ar vienu kāju", taču izrādījās, ka arī Latvijā prot spēlēt futbolu), un no tā, cik ātri izdosies izveidot cīņas spējīgu kolektīvu. Labas komandas izveidošana jebkurā sporta veidā nav viena mēneša vai viena gada darbs, un tāpēc arī nesteigsimies jau šogad pieskaitīt Ventu pie medaļu pretendentiem. Latvijas virslīgā laukumā vienlaikus drīkst atrasties pieci ārzemnieki, tā ka saprotama un Latvijas futbolam tikai labvēlīga ir Ventas vadības vēlme sapulcēt komandā pirmām kārtām labus pašmāju futbolistus. Vēl nevar paredzēt, kāds īstenībā būs Ventas sastāvs (25. janvārī komanda plānoja sākt pirmo pilnvērtīgo treniņnometni), jo vēl nav līdz galam apzinātas patiesās kluba iespējas, taču vismaz divi plusi šim pasākumam jau ir — sezonu mijā Latvijas futbola aprindās valda vēl nebijusi rosība un notikusi Kuldīgas atgriešanās Latvijas futbola apritē. Taps futbola piramīda Jaunā kluba mājvieta jau šosezon būs Kuldīga, kaut gan mājas spēles šajā čempionātā klubs vēl aizvadīs Ventspils Olimpiskā centra stadionā. Kuldīgā jau tagad ir viens no labākajiem futbola laukumiem Kurzemē, nepieciešams tikai pilnveidot stadionu virslīgas prasībām, paplašināt tribīnes, uzcelt mūsdienīgas ģērbtuves un citas palīgtelpas. Tad Kuldīgā patiešām atgriezīsies lielais futbols. Pašā pilsētā, šķiet, vēl nav īsti "sagremojuši" ziņu, ka Kuldīgā var mājot viena no spēcīgākajām futbola komandām Latvijā, taču pilsētas vadība tomēr sapratusi, ka tas būs ieguvums visādā ziņā un galvenokārt jau infrastruktūras pilnveidošanas un uzlabošanas ziņā (pašreiz Kuldīgai sporta spēlēs labā līmenī ir tikai vīriešu volejbola komanda, kas virslīgā ieņem 4. vietu). Venta iecerējusi izveidot Kuldīgā vairākas bērnu un jaunatnes futbola grupas un attīstības piramīdu, kādai jābūt ikvienā normālā klubā. Turklāt, zinot Kurzemes centra vidi, ir liela cerība, ka futbolā ieplūdīs liels skaits latviešu zēnu (ir tikai viena problēma — kur ņemt pietiekamu skaitu latviešu futbola treneru vai kā jau esošos pārvilināt uz Kuldīgu). Kluba attīstības un stabilizēšanās plāni aptver 3–5 gadus. Jācer, ka visi šie plāni izdosies un Kuldīgas Venta kļūs par stabilu vērtību nevis kārtējo ambiciozo viendienīti Latvijas futbolā. Tāpat jācer, ka sezonas vidū pēkšņi nebeigsies nauda un komandai nevajadzēs kaut kā vilkt dzīvību līdz čempionāta beigām. Lielā futbola atdzimšana Savulaik Kuldīgā, kas ir viena no skaistākajām pilsētām Kurzemē un visā Latvijā, jau bija laba futbola komanda. Toreizējās Latvijas PSR čempionāta virslīgā 1950. gadā pirmo reizi parādījās Kuldīgas Vulkāns un uzreiz ieņēma 5. vietu, bet jau nākamajā gadā — izcīnīja bronzas medaļas. Piecdesmitajos gados Vulkāns regulāri atradās sešniekā, arī 60. gados Kuldīgas komanda bija viena no labākajām Latvijā, un 1964. gadā tā pat ieguva Latvijas kausu, taču 1968. gadā Vulkāns no virslīgas izkrita. Atgriešanās notika 1981. gadā, taču — tikai uz vienu sezonu. Kopš tā laika Latvijas futbola elitē Kuldīgas komandas nebija. Vai Vulkāna pēctece Venta jau šosezon Latvijas futbolā sarīkos vulkānam līdzīgu sprādzienu? To mēs redzēsim jau drīz, jo Latvijas virslīgas čempionāts sāksies 10. aprīlī, bet pirmā spēle ambiciozajam debitantam būs Ventspilī ar nemainīgo valsts čempionu FK Skonto. Labāku iespēju apliecināt savas sportiskās ambīcijas (kaut arī neuzvarot) pat nevar izdomāt.