Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā trešdienas sēdē nolēma iesniegt dokumentus Juridiskās komisijas Krimināllikuma apakškomisijā un rosinās grozījumus krimināllikumā, centienos nākotnē novērst manipulācijas ar sporta sacensību rezultātiem, lai negodīgu darbību cienītājiem zustu nesodāmības sajūta
Biedrība «Latvijas Futbola virslīga» (LFV) augusta sākumā iesniedza vēstuli Valsts policijā. LFV izpilddirektors Emīls Latkovskis uzskata, ka lielākā problēma ir tā, ka pašreizējā likumdošana Latvijā nepieļauj sodīt par spēļu rezultātu sarunāšanu sportā, jo ir paredzēts sods tikai par krāpšanu.
Aizsardzības komisija rosinās krimināllikumā ieviest jaunu pantu par oficiālu sporta pasākumu prettiesisku ietekmēšanu. Iepriekš organizējot noteiktu spēles iznākumu, vienojoties ar vienu vai vairākiem spēlē iesaistītajiem, ir iespējams gūt daudz lielāku peļņu totalizatoros nekā prognozējot rezultātu izmantojot savas zināšanas par katras komandas izredzēm.
Kā norādīja komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, tad Tieslietu ministrija šobrīd ir vienīgā, kura uzskata, ka pants par krāpšanos ir pietiekams, lai uz tā pamata varētu sodīt par šādiem pārkāpumiem. «Taču šis pants nestrādā. Ir nepieciešams jauns formulējums krimināllikumā, lai cīnītos,» viņš norādīja. «Izmaiņas atbalsta policija, prokuratūra un Iekšlietu ministrija. Tieslietu ministrija uzskata, ka pietiek ar pašreizējo pantu.»
Lielāko uztraukumu sporta sabiedrībā rada jauniešu iesaistīšana sarunātu spēļu iznākumu sekmēšanā. Latvijas Basketbola savienībai (LBS) bija šāda problēma, taču lieta tika izmeklēta, tika atrasti pierādījumi un vainīgie sodīti LBS iekšienē, taču kriminālprocess tika atteikts.
Latvijas Futbola federācijas (LFF) sporta direktors Dainis Kazakēvičs norādīja uz to, ka pat ja tiek konstatēti pārkāpumi, nav juridisku argumentu apsūdzībai. «Mums ir piemērs, kas saistīts ar Daugavpils «Dinaburg» komandu, kad lieta nonāca līdz Starptautiskajai sporta arbitrāžas tiesai (CAS) Lozannā, taču LFF bija spiesta panākt izlīgumu.»
Patlaban saistībā ar spēļu rezultātu sarunāšanu ir sākti divi kriminālprocesi. Viens klasificēts kā «krāpšana», bet otrs kā «noziedzīgs nodarījums pret īpašumu», sacīja Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis. Aģentūrai BNS viņš gan atteicās konkretizēt par kurām futbola spēlēm ir runa vien piebilstot, ka šīs spēles notikuša Latvijas mēroga sacensībās, ne Eiropas kausu izcīņās.
Sanāksmē piedalījās arī divi viesi no ārzemēm. Spānijas «La Liga» godīgas spēles uzraugs Manuels Kvintanars norādīja, ka Spānijā kopš 2010. gada ir bijuši pieci procesi. Līdz ar kriminālkodeksa reformu Spānijā ir pants, kas paredz sodu par krāpšanos sportā un iznākumu sarunāšanu.
Organizācijas, kas novēro un analizē neparastas vai aizdomīgas svārstības totalizatoros, «FederBet» ģenerālsekretārs Frančesko Baranka piekrita, ka sarunātas spēles ir globāla problēma, kas aptver visu Eiropu arī Čempionu līgas un Eiropas līgas spēlēs. «Spēlētājiem ir tāda sajūta, ka viņus nevar sodīt,» sacīja Baranka. «Latvijā, arī Lietuvā, Igaunijā un Balkānu valstīs futbolistu algas nav lielas, kādēļ viņi meklē iespēju gūt papildus ienākumus.»
Patlaban Eiropā 60 procentos valstu nav likuma par iespēju sodīt par spēļu sarunāšanu. «Spēļu sarunāšanu var saistīt ar organizēto noziedzību un naudas atmazgāšanu.»
Latvijā pēdējos gados pastāvīgi uzplaiksnī skandāli futbolā, kas saistīti ar aizdomām par spēļu sarunāšanu. 2009. gada nogalē Daugavpils «Dinaburg» tika izslēgta no virslīgas, taču vēlāk Daugavpils «Daugava», kas turpināja faktiski ar toreizējas «Dinaburg» sastāvu un vadību, vairākkārt tika nosaukta kā aizdomīgu spēļu dalībniece Eiropas kausos. Pēdējos gados aizdomu ēna krīt uz citu virslīgas klubu - Futbola centra «Jūrmala» komandu.
LFF iepriekš vairākkārt ir norādījusi, ka arī tās rīcībā ir ziņas par dažu komandu negodīgu spēli, taču organizācijas rīcībā nav pietiekami daudz pierādījumu, lai varētu rīkoties.
