Guntis Indriksons bija pārliecināts par savu uzvaru pagājušajā nedēļā notikušajās Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta vēlēšanās, pēc pārvēlēšanas amatā žurnālistiem pauda Indriksons.
Indriksons: Biju pārliecināts par savu uzvaru LFF prezidenta vēlēšanās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Indriksons piektdien gadskārtējā LFF kongresā pārliecinoši uzvarēja organizācijas prezidenta vēlēšanās, atklātā balsojumā tiekot pie 84 no 96 biedru balsīm. Līdz ar to viņš tika pārvēlēts atbildīgajā amatā, bet viņa vienīgais konkurents vēlēšanās bija Krišjānis Kļaviņš, kurš gan regulāri ticis saistīts ar spēļu rezultātu sarunāšanu.
«Par savu uzvaru vēlēšanās biju pārliecināts. Tiesa, bija neliels uztraukums. Ne tāpēc, ka es varētu nesavākt balsis, bet gan tādēļ, ka ilgi šaubījos, vai drīkstu apsolīt to, ko esmu apsolījis. Ir vienkārši pateikt, ka es līdz novembrim uzlikšu vairākas ziemas halles, bet visi labi saprot, ka tas nav iespējams. Tomēr arī tas, ko es apsolīju, ir sarežģīti paveicams,» izteicās Indriksons.
Indriksons pēc ievēlēšanas izvirzījis vairākus uzdevumus, kas ir jāpaveic. Tie ir LFF budžeta restrukturizēšana, jaunu futbola laukumu izveide, futbola haļļu un jauna stadiona uzcelšana, kā arī cīņa pret sarunātajām spēlēm.
«Meklēsim papildu līdzekļus. Turklāt arī Starptautiskā Futbola federāciju asociācija (FIFA) katrai federācijai, tostarp mums, izdalīs papildu finansējumu. Ar Māra Verpakovska, Gunta Blumberga un Emīla Latkovska ienākšanu LFF valdē domāju, ka kolektīvs mums ir ļoti spēcīgs. Tās ir svaigas asinis, un šie cilvēki var ļoti palīdzēt. Mums pašiem vēl viss ir kārtīgi jāsaliek pa plauktiņiem, lai varētu uzbūvēt jaunu stadionu, atrisināt laukumu problēmu un reāli sākt darbu pie haļļu būvniecības. Tomēr tas nav izdarāms arī bez valsts atbalsta,» norādīja Indriksons.
Piektdien LFF kongresā Indriksons atklāja, ka uzrunājis pašreizējo Latvijas izlases kapteini Kasparu Grokšu ar domu, lai viņš pēc futbola karjeras beigām kļūtu par federācijas prezidentu. Aizsargs esot devis savu piekrišanu, turklāt organizācijā kādu no vadošajiem amatiem nākotnē esot gatavs pārņemt arī Verpakovskis.
«Domāju, savā starpā ir runājuši arī Gorkšs un Verpakovskis. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka ar savu raksturu, uzņēmību un pārliecību Kaspars spēj būt LFF prezidents. Tā ir jau puse no panākumiem. Ja Gorkšs izveidos spēcīgu komandu, kas nesāks meklēt problēmas savstarpējās attiecībās, viss būs kārtībā. Man par to nav šaubu,» uzsvēra Indriksons. «Esmu pārliecināts, ka Kaspars ir gatavs turpināt savu dzīvi futbolā, un esmu pilnībā drošs, ka viņš grib vadīt federāciju. Kad Gorkšs jutīsies gatavs, esmu gatavs viņam un jaunajai komandai atdot savu krēslu. Labi apzinos, ka viņi šo darbu varēs izdarīt labāk nekā es. Futbols ir jānodod drošās rokās.»
Indriksons sacīja, ka viņa mērķis nav saglabāt LFF prezidenta amatu, taču viņš vadības grožus vēlas nodot tiem cilvēkiem, kuriem ir skaidrs, kā futbolu padarīt par vadošo sporta veidu Latvijā. «Gorkšs man ir pateicis, ka viņš ar savu komandu to var izdarīt.»
Tāpat pašreizējais LFF prezidents atklāja, ka viņam un viņa pēcnācējam ir jāuzbūvē futbola stadions.
«Pēc iespējas mazāku un kompaktāku, bet atbilstošu visām FIFA un Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) prasībām. Neticu, ka Krišjāņa Barona ielas stadions tiks uzbūvēts līdz nākamā gada maijam, turklāt tādu solījumu es neesmu devis, bet gan citi. Šobrīd situācija ap «Skonto» stadionu ir labāka, nekā iepriekš šķita. Pirms diviem trim gadiem domāju, ka šī stadiona vairs nebūs, taču šobrīd esam panākuši vienošanos, ka izlase tur aizvadīs nākamo kvalifikācijas ciklu. Līdz ar to mums ir vēl laiks, bet cita ceļa, kā uzbūvēt jaunu stadionu, vienkārši nav,» norādīja Indriksons. «Šis stadions pat Latvijas izlasei nav tik ļoti nepieciešams - valstsvienībai tas būtu vajadzīgs uz pieciem sešiem gadiem, kamēr valsts atrisinās nacionālā stadiona jautājumu. Ticu, ka nacionālais stadions kādreiz tiks uzbūvēts, bet to, ko šobrīd grib paveikt Daugavas stadionā, - tas nav nacionālais stadions.»
«Mums ir 11 izlases, kam nepieciešams stadions. Labi, daļu spēļu varam aizvadīt Jūrmalā, Liepājā un Jelgavā, bet, ja gribam ekonomēt naudu, valstsvienībām ir vajadzīga mājvieta. Arī klubiem stadions ir vajadzīgs, jo neticu, ka kāds no Latvijas klubiem pats tuvākajos gados varēs uzbūvēt savu, kas turklāt atbilstu visām prasībām,» atzina Indriksons.
Pašlaik 60 gadus vecais Indriksons ir LFF prezidents kopš 1996.gada, bet līdz 2011.gadam viņš bija arī Latvijas titulētākā futbola kluba Rīgas «Skonto» prezidents.