Pretrunīgu slavu iemantojušais Romāns Lajuks, uz kuru savulaik krita aizdomu ēna saistībā ar spēļu sarunāšanu, ievēlēts biedrības «Latvijas Futbola virslīga» valdē, kamēr par tās priekšsēdētāju kļuvis Maksims Krivuņecs, šajā amatā nomainot Aināru Tamisāru, vēsta virslīga.
Biedrības «Latvijas Futbola virslīga» gada noslēdzošajā kopsapulcē notika valdes pārvēlēšana, kur par priekšsēdētāju tika ievēlēts Krivuņecs, bet valdes sastāvā bez Lajuka ievēlēti arī Olafs Saulriets un līdzšinējais tās loceklis Uģis Bisenieks.
Bijušais futbola tiesnesis Lajuks savulaik darbojās bēdīgi slavenajos Daugavpils «Daugava» un «Gulbene» klubos, kuri tika apsūdzēti spēļu sarunāšanā, turklāt aizdomu ēna krita arī uz pašu Lajuku. Šobrīd viņš ir «SynotTip» Latvijas virslīgas komandas «Riga» izpilddirektors.
«Latvijas Futbola virslīgas» biedru kopsapulcē viens no darba kārtības punktiem paredzēja izmaiņu veikšanu valdes sastāvā, kas saistīts ar ilggadējā locekļa Maksima Raspopova iesniegumu par vēlmi atstāt amatu. Biedrības kopsapulcē tika nobalsots valdes sastāvu palielināt no trim uz četriem locekļiem, kam sekoja vēlēšanas jeb biedru balsojums par četriem no kopumā pieciem kandidātiem.
Starp kandidātiem bija līdzšinējie valdes locekļi Bisenieks un Tamisārs, kurš arīdzan pildīja valdes priekšsēdētāja funkcijas, kā arī savas kandidatūras iepriekš noteiktajā termiņā izvirzīja Krivuņecs (RFS), Lajuks («Riga») un Saulriets («Liepāja»/«Mogo»).
Pieci no astoņiem biedriem valdes sastāvā vēlējās redzēt Tamisāru, par vienu balsi vairāk tika Lajukam, savukārt pa septiņām balsīm ieguva visi pārējie kandidāti Bisenieks, Krivuņecs un Saulriets. Līdz ar to pēc nepilnu sešu gadu posma darbu valdē neturpinās tās līdzšinējais priekšsēdētājs Tamisārs, kam biedri pauda pateicību par ieguldīto laiku un darbu.
Balstoties uz biedrības statūtiem, jauno priekšsēdētāju iecēla jaunizveidotā valde, vienbalsīgi atbalstot Krivuņeca kandidatūru.
«Mana galvenā motivācija darboties valdē ir Latvijas futbola līmeņa celšana. Pašmāju futbola popularitātes galvenie avoti ir virslīgas čempionāts un nacionālā izlase. Es redzu, ka tagad virslīgā ir dažas organizatoriskas problēmas un ir jūtams trūkums skaidri definētam attīstības plānam. Līdz ar to uzreiz saskatu vairākus prioritārus savas darbības virzienus kā valdes priekšsēdētājam,» sacīja Krivuņecs.
«Vispirms tā būtu kompetenta izpilddirektora piesaiste un viņa konsultēšana finanšu un juridiskajos jautājumos. Tāpat starp mērķiem ir virslīgas budžeta palielināšana, jaunu sponsoru piesaistīšana un, protams, produktīvs darbs ar esošajiem sadarbības partneriem. Izaicinājumu saskatu arī stratēģiskā līmenī, proti, klubu un līgas mārketinga līmeņa un atpazīstamības palielināšana, taču tas nebūs iespējams bez virslīgas stratēģiskās attīstības plāna izstrādes nākamajam četru gadu periodam,» noslēdza jaunais biedrības priekšsēdētājs.
Sagaidāms, ka jaunā futbola virslīgas sezona sāksies 30.martā, bet noslēdzošās cīņas notiks 10.novembrī, bet pirms tam martā vēl notiks jaunizveidotais Virslīgas kauss, kamēr pirmssezonas sagatavošanās turnīrs Ziemas kauss atcelts pavisam.
