- Kas patlaban notiek ar "Rīgas Dinamo"? Kāpēc tik liels zaudējums?

- (Pauze) Grūti pateikt, kas noticis. Šodien visa diena tāda - nekāda sanākusi. Maskavā ielidojām tikai šodien. Iespējams, jau no paša sākuma viss notika ne tā, kā vajadzētu. Nē, neko tādu pateikt nevaru - pretinieks demonstrēja ļoti, ļoti pārliecinošu spēli, izmantoja savas iespējas pirmajā periodā, savukārt pēc tam jau spēli tikai nospēlējām līdz galam. Kaut ko mēs mēģinājām darīt, bet viņi mūs "ķēra" uz pretuzbrukumiem un mēģināja izprovocēt noraidījumus. Un tā reizi pēc reizes.

- Komandā jau uzreiz nav radušies kādi secinājumi?

- Nē, mēs lēnām ar visu tiksim skaidrībā. Pa galvu pa kaklu kādus secinājumus izdarīt nav vērts. Vakarā būs treniņš, tad arī parunāsim, izdarīsim secinājumus.

- Jums pirms mača pat treniņa nebija? Tikai paslidojāt pirms spēles?

- Jā. Mēs Rīgā, pirms lidmašīnas arī slidojām. Bet uz to vainu nevar novelt, jo pie mums visi ir profesionāļi un zina, kā mačiem jāgatavojas. Principā mūs šodien nekas neapgrūtināja. Kaut kas šodien vienkārši nesanāca, pat nezinu kas. Bet esmu pārliecināts, ka diez vai kāds ir apmierināts ar "Dinamo" spēli."

- Bet pret Sergeju Naumovu kādam no komandas pretenzijas ir?

- Nē, protams.

- Septiņas ripas...

- Uz vārtiem bija daudz metienu, un daudzos gadījumos viņš tos izglāba. Tāpēc vārtsargu nenosodām.

- Un kā ar tiesāšanu? Maskava realizēja trīs vārtus vairākumā, šīs spēles laikā jums bija 12 noraidījumi...

- Var būt, ka bija strīdīgi brīži. Principā tie noraidījumi, ko iedeva tiesnesis, viņiem deva mazu priekšrocību. Uz mūsu pusi viņš, tieši otrādi, vien pāris reizes nosvilpās.

- Jūs droši vien pēc pāriešanas uz "Rīgas Dinamo" pievērsāt uzmanību tam, ka mājās šī komanda ir viena, viesos - gluži cita?

- Tikai to, ka viesos tā ir cita (smejas). Tiešām, tā sanāk, pat nezinu, kāpēc. Mēs vēl analizēsim, jo drīz jau gaidāms play-off, kurā jātiek. Un tur jau nevienu vairs neinteresē: mājās tu spēlē vai viesos, kur arī ir jāuzvar, lai kaut ko sasniegtu.

- Jūsu pārēja uz "Rīgas Dinamo" bija negaidīta, jo arī "Lada" cīnās par iekļūšanu play-off, un tai nācās šķirties no viena no saviem labākajiem aizsargiem. Kāpēc?

- Tajā brīdī bija kaut kādi neatrisināti jautājumi, es ilgāk nevarēju gaidīt. Man bija patīkami tur ar visiem sastrādāties, Pjotrs Vorobjovs man daudz ko iemācīja kā aizsargam. Tā ka par "Ladu" varu teikt tikai labas lietas. Mana pāriešana uz citu komandu - tas ir tikai bizness.

- Vai tad "Lada" vispār vēl cīnās par iekļūšanu play-off?

- Nekādu "vai". Protams, cīnās. Visu laiku sazvanos ar puišiem, tagad viņiem priekšā spēļu sērija mājās. Viņiem jānospēlē labi, un ceru, ka viņi arī iekļūs play-off.

- Ar "Ladu", ja atmiņa neviļ, jūs braucāt spēlēt arī uz Rīgu?

- Jā, vienu reizi. Un vēl vienu reizi mēs spēlējām Somijā.

- Vai jums patika atmosfēra, kāda toreiz bija "Arēnā Rīga"? Visi saka, ka tas esot lieliski.

- Spēlē pret "Lokomotiv" bija ieradušies mazāk skatītāju nekā uz iepriekšējo maču ar Omsku, tomēr atbalsts tā vai tā bija milzīgs. Uz spēcīgu komandu spēli Rīgā nāk daudz apmeklētāju. Var teikt, ka tas ir mūsu sestais spēlētājs laukumā.

- Varbūt tā arī atbilde uz jautājumu, kuru uzdevu iepriekš - kāpēc "Dinamo" mājās un viesos demonstrē tik dažādu spēli?

- Varbūt tā arī ir. Iespējams, puiši jūtas spēcīgāki, pārliecinātāki. Bet vispār es pēc sevis zinu, ka Maskavā vienmēr spēlēt ir grūtāk. Visiem.

- Kāpēc?

- Pat nezinu. Lai arī kādā komandā spēlētu, galvaspilsēta sevi liek manīt vienmēr.