Latvijā hokejs ir viens no populārākajiem sporta veidiem. Bieži tiek minēts, ka mazā Latvija ir pasaules hokeja lielvalsts. Mūsu valstī dzīvo nedaudz vairāk par 2 miljoniem iedzīvotāju, kamēr citās hokeja lielvalstīs desmitiem vai simtiem miljonu. Hokejs nav lēts sporta veids, tāpēc TVNET jautāja hokeja skolas «Pārdaugava» trenerim Jānim Puriņam, cik aptuveni izmaksā viens hokejists, sākot trenēties no piecu gadu vecuma līdz pat pilngadībai.
Sākt apgūt hokeju vēlams jau no 5 gadu vecuma
Sporta skolas «Pārdaugava» hokeja treneris Puriņš TVNET norāda, ka vēlamais bērna vecums, kad spert pirmos soļos hokejā, ir no pieciem līdz sešiem gadiem. Tomēr, viņaprāt, ja bērnam ir liela degsme trenēties hokejā, tad pēdējais vecums esot divpadsmit gadi.
Latvijas jaunie hokejisti spēj izturēt fizisko slodzi
Fiziskā slodze jauniešiem jāpiemēro atkarībā no bērnu vecuma. Katram vecumam tā esot pietiekami liela. Mazajiem hokejistiem notiek četri ledus treniņi nedēļā. «Latvijā tiem, kas nāk uz hokeju, slodze ir tik liela, ka brīvā laika papildu nodarbībām nav,» skaidro Puriņš.
Latvijā jaunie hokejisti tiek trenēti ar mērķi tos padarīt par profesionāļiem
Salīdzinot hokeja nodarbības Ziemeļamerikas un Latvijas jauniešiem, Puriņš norāda, ka aiz okeāna notiek ap diviem līdz trijiem treniņiem nedēļā, bet Latvijā četri. Latvijā bērnus trenē ar mērķi padarīt par profesionāļiem, bet Ziemeļamerikā - tikai fiziski nodarbināt jauniešus; tur par profesionāliem hokejistiem kļūst tikai talantīgie vai tie, kas to grib.
Nepieciešama Latvijas treneru attīstība mūsdienu hokejam
Topošie Latvijas hokejisti spēj izpildīt treneru norādījumus. Galvenokārt tas ir atkarīgs no trenera, ko viņš vēlas no saviem audzēkņiem un cik labi jaunie hokejisti izprot vēlmes. «Latvijā ir daudzi treneri, kuri ir labu laiku jau apritē, un varbūt tās metodes, ko viņi izmanto tagad, ir jau sen izmantotas. Hokejs, tāpat kā citi sporta veidi, iet uz priekšu un attīstās – treniņu metodes un taktikas. Šeit būtu vēlams, lai arī treneri attīstās, seko līdzi mūsdienu tendencēm un jauninājumiem,» tā Puriņš. Latvijā vēl joprojām ir treneri, kuri trenēja hokejistus jau padomju laikos un dara to vēl šobrīd.
Hokeju nedrīkst jauniešiem uzspiest
«Esmu saskāries, ka vecāku spiediens ir pārāk liels. Dažreiz ir tāda sajūta, ka viņi grib, lai puikas kļūtu par profesionāļiem, vairāk nekā viņi paši. Iespējams, kaut kāds savs neizsapņots sapnis vai ambīcijas,» secina treneris. Ir jākontrolē savi bērni, bet esot tādi vecāki, kuri sūta atvasi vēl uz papildu treniņnometnēm, radot bērnam situācijas, ka brīvā laika viņam vispār nav. Tādējādi bērnam, izaugot līdz 16 gadu vecumam, hokejs gan fiziski, gan emocionāli jau noriebies. Puriņš novērojis, ka vecāki bieži vien paši izlemj, kas bērns būs un ko viņš darīs. Viņaprāt, tas nav pareizi.
Jau no mazotnes jaunajiem hokejistiem tiek mācīts pareizs uzturs
Bērni ir jāsūta nodarboties ar jebkāda veida sportu, lai tie būtu fiziski aktīvi. Trenējoties hokejā, ir maz brīvā laika, tāpēc ir maz laika nodarboties ar huligānismu, kļūt pasīviem, un tā var izvairīties no mūsdienu problēmas – aptaukošanās. Puriņš māca saviem audzēkņiem lietot sabalansētu uzturu. Hokejistiem, esot ar treneri, nav ļauts ēst čipsus vai dzert kolu, un citas lietas, kas var but kaitīgas. Jaunieši, kuri nodarbojās ar jebkāda veida komandu sportu, kļūst komunikabli, izpalīdzīgi, disciplinēti un saprotoši. Ja arī bērns nekļūst par profesionālu sportistu, šīs iemaņas bērnam palīdzēs visā dzīvē un daudzos darbos, kur ir kolektīvs.
Trenerim ir bijušas arī pārrunas ar bērnu vecākiem par pareizu uzturu, kādiem jābūt viņa hokejistiem. Viņš norāda, ka pareizs uzturs arī veicina pareizu attīstību un veicina labāku sniegumu.
Vārtsargu formas izmaksā divas reizes dārgāk nekā laukuma spēlētājam
Vārtsargu formas nepārprotami ir dārgākas nekā laukuma spēlētājiem. Ekipējums mūsdienās kļūst ērtākas, vieglākas, tāpēc arī dārgākas. «Lielākā daļa vecāku, kuri finansiāli var to pavilkt, vienmēr koncentrējas, lai puikam būtu viss labākais, visdārgākais, viskrutākais. Tajā pašā laikā tas nenozīmē, ka tas ir labākais, lai viņš kļūtu par labu spēlētāju,» uzskata treneris. Bērniem ir iespēja arī izmantot vecāku modeļu formas, kas ir lētākas. Slidas izmaksā no 250 līdz 500 eiro, nūja no 70 eiro līdz pat 200 eiro. Laukuma spēlētājiem visa forma izmaksā ap 500 eiro, vārtsargiem divas reizes dārgāk, turklāt forma nedrīkst būt ar izmēra rezervi, jo tai ir jābūt ideāli pieguļošai. Bērniem forma nokalpo aptuveni divas līdz trīs sezonas. Ikmēneša ledus nodarbības izmaksā 80 līdz 100 eiro. Vidēji gada laikā jaunajiem hokejistiem, sākot ar 10 gadu vecumu, notiek četras treniņnometnes, divi turnīri ārpus Latvijas un viens turnīrs pašmājās. Ieskaitot gan treniņnometnes, gan turnīrus un ikmēneša treniņus, sezonas izmaksas ir ap 2500 eiro gadā. Savukārt bērniem līdz 10 gadiem sezona izmaksā aptuveni 1500 eiro.
Latvijā izaudzināt hokejistu izmaksā vidēji no 27 500 līdz 34 000 eiro
Cenas, ko norādīja Puriņš, ir viņa hokeja skolā. Tomēr, pēc viņa aplēsēm, cenas katrā hokeja skolā ir dažādas. Var secināt: ja bērns sāk trenēties hokejā jau no piecu gadu vecuma, turpina līdz pat 18 gadiem un treniņus finansē vecāki, Latvijā vidēji hokejists, kurš ir laukuma spēlētājs, izmaksā ap 27 500 eiro. Savukārt vārtsargs aptuveni 34 000 eiro.
Puriņš ir gados jauns un mūsdienīgs treneris. Viņš ir spēlējis Ziemeļamerikā vairākās junioru līgās. Karjeru pārtrauca traumas dēļ, tomēr degsmes pilns trenē jauniešus jau piecus gadus. Šobrīd viņš apmāca trīs hokeja skolas «Pārdaugava» komandas. Divas no tām ir jaunieši līdz 14 gadu vecumam, bet trešā - bērni četru un piecu gadu vecumā.
