Pēc aizvadītas sezonas Slovākijā mājās atgriezies aizsargs Mārtiņš Gipters. Ar vienu aci raudzījies tās pašas Slovākijas virzienā, ar otru lūkojies pār plecu, kas notiek pašmāju laukumos. Izvēlēties nebija viegli, tomēr, kā Mārtiņš pats skaidro, aizsargs juta, ka «Kurbadam» viņš ir vairāk nepieciešams nekā kādam citam klubam.
Mārtiņ, kad «Kurbads» izteica piedāvājumu vai izrādīja interesi?
Tas notika jau pērnās sezonas laikā, kad kluba vadība zvanīja un jautāja, ko es domāju darīt tālāk. Pēc tam jau runājām par šo sezonu. Sākumā pagaidīju, ko darīs iepriekšējā komanda «Piestany» (Slovākija), taču tā šajā sezonā nepiedalīsies čempionātā. Bija arī citi varianti Slovākijā, bet gribēju gadu pavadīt mājās.
Pještani klusēja?
Runāju ar kluba vadītāju, un viņš sākumā teica, ka gaida atpakaļ, bet pabrīdināja, ka klubam jātiekas ar pilsētas vadību, jo jārunā par finansēm. Taču kluba vairs nebūs.
Minēji, ka bija varianti palikt Slovākijā, tikai citā klubā.
Jā, bija piedāvājumi no citiem klubiem, bet ne tādi, lai pieņemtu tos. Divas nedēļas domāju un nevarēju izlemt, kā rīkoties.
Taču tomēr nonāci «Kurbadā». Kas lika pieņemt šādu lēmumu?
Pirmkārt, tā ir Latvija, nav jābrauc prom. Tāpat klubs laicīgi sāka interesēties par mani. Jutu, ka esmu šeit nepieciešams.
Kluba ambīcijas, sastāvs...
Jā, arī tas nospēlēja lomu. Treneris būs Rodrigo Laviņš.
Kāda tev bija aizvadītā sezona?
Visu sezonu spēlēju daudz, gan vairākumā, gan mazākumā. Līdz decembrim viss gāja labi, bet tad vairāki vadošie spēlētāji dabūja traumas. Atmosfēra komandā kļuva sliktāka, tika nomainīts galvenais treneris, un viņa vietā nāca krietni vien prasīgāks vadītājs. Taču play-off izcīņā netikām, lai gan par dalību izslēgšanas spēlēs bija sīva cīņa. Šī man bija viena no grūtākajam sezonām.
«Uz papīra» komandas vieta laikam jau arī bija tabulas apakšā?
Jā. Komandas komplektācija sākās vēlu. Principā klubs sastāvu nokomplektēja nedēļas laikā. Sākumā šķita, ka būsim tabulas pašā lejā, taču ilgu laiku turējāmies pirmajā piecniekā un neatpalikām, tomēr decembrī viss aizgāja uz leju.
Kā Slovākija izturas pret spēlētājiem? Esmu dzirdējis gana daudz runu par Slovākijas Ekstralīgu, sākot ar to, ka spēlētājiem kavē algu izmaksu, līdz pat parādiem, kurus neiespējami atgūt.
No kluba vadības viss bija solīdi, klubs bija pretimnākošs, bet Slovākijā spēlētāji ir pašnodarbinātie un, piemēram, apdrošināšana jāpērk pašiem. Tāpat pašiem jānomaksā nodokļi.
Bet kā ar līgumiem? Tādi eksistē? Juridiski tu esi kluba īpašumā un liec savu parakstu uz līguma?
Jā, līgumi ir. Protams, kā jau Eiropā ierasts, atlaist tevi arī var jebkurā brīdī. Pēdējā laikā situācija uzlabojusies, jo pieņēma likumu, ka līdz sezonas sākumam obligāti jādzēš visi parādi, lai dabūtu licenci nākamajai sezonai.
Ar tevi un Edgaru Branci Pještanu klubs norēķinājās pilnībā?
Mums ir nedaudz cita situācija, jo nākamajā sezonā kluba nebūs, tas savu vietu līgā atdevis citiem. Līdz ar to viņiem nav uzdevums par katru cenu pēc iespējas ātrāk atdot parādus. Līga gan garantē, ka mēs dabūsim naudu.
Daudz jums parādā?
Pēdējo algu. Esmu dzirdējis, ka citur parādi ir lielāki.
Tu citiem ieteiktu doties uz turieni spēlēt?
Jā, protams. Ir savi plusi, gan mīnusi, bet jaunajiem hokejistiem tā ir laba vieta, kur sevi pierādīt. Blakus, piemēram, ir Čehija, un no turienes skauti mēdz lūkoties Slovākijas virzienā. Ja statistika ir laba, tad var arī tikt tālāk.
Salīdzini, lūdzu, Slovākiju ar Kazahstānu, kurā spēlēji pirms divām sezonām.
Es teiktu, ka Slovākijā tomēr viss bija līmeni augstāk. Es jutos brīvāk. Hokeja līmenis augstāks, klubi spēkos līdzīgi, bet Kazahstānā vadošās komandas bija krietni priekšā pārējām. Es domāju, ka no latviešu hokejistiem mēs varētu uztaisīt divas konkurētspējīgas komandas, kuras spēlētu Ekstralīgā.
Kādā valodā notika treniņi?
Pirmais treneris runāja slovāku, angļu un krievu valodā, bet otrais, kurš atnāca sezonas pusē, runāja krieviski, jo bija pāris sezonas Krievijā trenējis. Bet hokeja terminus slovāku valodā ātri apguvu.
Priekšā jaunā hokeja sezona, tādēļ jautāšu: cik medaļu un kādas tev ir Latvijā?
Man ir divi zelti un divas bronzas. Abi zelti man ir izcīnīti ar «Dinamo/Juniors» un ar «Liepājas metalurgu», savukārt bronza ar «Liepājas metalurgu» un tā pēcteci HK «Liepāja».
Jānovēl tev jaunajā sezonā papildināt kolekciju.
Paldies. Bet sudrabu man nevajag (smejas).
