Rīgas «Dinamo» komanda jauno Kontinentālās hokeja līgas (KHL) sezonu iesākusi pavisam skumji - ar sešiem punktiem atrodoties dalītajā pēdējā vietā visā līgā. Kāpēc arī šogad mūsu hokejisti nespēj parādīt cerēto sniegumu? Visi ir likumsakarīgi, ko sēsi - to pļausi!
Neziņa par nākotni un savāktie kadri
Jāsāk jau ar to, ka šajā vasarā, tāpat kā gadu iepriekš, bija pamatīga neziņa par vienības startu KHL regulārajā čempionātā. Rīdzinieku komandas priekšsēdētājs Juris Savickis solīja, solīja, bet skaidrības kā nebija, tā nebija. Nepilnu trīs mēnešu laikā «Dinamo» vadība nespēja atrast kopīgu valodu ar topošajiem sponsoriem.
Visu šo laiku Rīgas «Dinamo» spēlētāji gaidīja uz kluba vadības zaļo gaismu, taču miglas plīvurs pastāvēja līdz pat jūlija beigām. Divu nedēļu laikā, kad beidzot parādījās sponsoru nauda, komandas ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs (tagad vienības galvenais treneris) salipināja sastāvu no pārpalikušajiem vietējiem spēlētājiem un pieaicināja dažus apšaubāmus, nezināmus leģionārus uz pārbaudes laiku. Savāktie kadri nebija nebija ne ar ko labāki par iepriekšējā gada sastāvu, kad Rīgas «Dinamo» ierindojās pēdējā vietā Rietumu konferencē.
Sējējam uzgrūstie pienākumi
Tāpat visu vasaru tika spriedelēts un baumots par Rīgas «Dinamo» potenciālo treneri. Tika nosaukti arī daži Latvijas pilsoņu uzvārdi, pāris skandināvu un pat slavenais Zviedrijas treneris Pērs Morts, ar kuru beigās it kā neizdevās vienoties. Augusts jau bija praktiski klāt, bet trenera vārds netika paziņots. «Dinamo» vadība spēra izmisuma soli un piedāvāja šo amatu Sējējam. Viņš, protams, piekrita, taču stipri šaubos, ka tas notika ar lielu prieku. Drīzāk spiestā kārtā, jo «Dinamo» vairāk nebija variantu.
Sējēja ģenerālmenedžera šoreiz prasmes nevajadzētu kritizēt, taču vai viņš ir labs treneris? Stipri šaubos. 48 gadus vecajam Sējējam darbs par komandas galveno treneri līdz šim ir bijis niecīgs. Divus gadus viņš strādāja par «Rīgas 2000» vadītāju, bet pērn pēc soma kari Heikiles atbrīvošanas novadīja vienību līdz sezonas finišam. Domāju, ka Sējējs labprāt strādātu par ģenerālmenedžeri, taču izvēles viņam nav un nākas pildīt trenera pienākumus.
Savelkot kopā visus šīs vasaras jautros piedzīvojumus, rodas sajūta, ka tā tam arī vajadzēja notikt. Viss ir likumsakarīgi. Bardaks un neziņa pārvērtās negatīvos spēļu rezultātos, un pavisam nemanot jau atkal esam turnīra tabulas pēdējā vietā.
Kam jāuzņemas vaina?
Kam vajadzētu uzņemties atbildību? Pavisam noteikti Sējējam, kas šo komandu veidoja, savāca un tagad trenē, kā arī tās priekšniekam Jurim Savickim. Visu šo laiku, kad Sējējs bija ģenerālmenedžeris, viņš bija starpnieks un uzticības persona Savickim. Vai Savickis no savas vienīgās uzticības personas Sējēja atbrīvosies, stipri šaubos. Tāpat arī domāju, ka šosezon nebūs krasu izmaiņu un atkal sezonu noslēgsim godpilnā pēdējā pozīcijā.
Neskatoties uz negatīvajiem spēļu iznākumiem, pēdējos mačos Rīgas «Dinamo» hokejisti rāda tiešām atzīstamu sniegumu. Turnīra tabulā mēs strauji nekāpjam, taču sniegums laukumā liek cerēt uz nelielu gaismas stariņu tuneļa galā.
