Menu
RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Jānis Kvēps: 90. gados dzērām krāna ūdeni, lai arī mums stāstīja, ka tajā ir mēra nūjiņas

TVNET 5
Jānis Kvēps | Foto: Ieva Čīka / LETA

Ilggadējais Latvijas hokeja izlases galvenais ārsts Jānis Kvēps, kurš šogad vairs nebūs kopā ar pieaugušo valstsvienību, dalījies pieredzē par sportistu uzturu, norādot uz vairākām detaļām, kliedējot sabiedrībā dažādus mītus.

«Daudzi mūsu sabiedrībā nemaz nedzīvo tik veselīgi, kā cenšas iestāstīt. Lai gan medijos var lasīt, ka it kā esot jāsatraucas par plastmasas kaitīgumu, par kūpinājumu kaitīgumu, ka jācenšas dzīvot veselīgāk un vēl daudz ko citu. Šajā sakarā gribētos teikt, ka satraukums, kas valda par plastmasu un citām kaitīgām lietām, radīts ar mērķi novērst mūsu uzmanību no patiesajām problēmām. No it kā kaitīgās plastmasas neviens nav nomiris, bet cik cilvēku ir pametuši Latviju bezdarba un ienākumu trūkuma dēļ?» vaicā Kvēps.

21. janvārī apritēja 50 gadi, kopš Kvēps strādājis par sporta ārstu hokejā.

«Ja runājam par sportistu uzturu, tad jāsaka, ka agrāk, kad hokejisti lielākoties uzturējās sporta bāzēs, viņus uzraudzīja ārsts, kurš arī noteica ēdienkarti. Tas bija daudz efektīvāk. Lai gan padomju laikos daudz ko veikalos nevarēja dabūt, sportistu ēdienkartē bija lietas, ko ierindas pilsonis nespēja pat iedomāties – dažādas zivis, gaļa, vienmēr svaigi produkti.

Šobrīd sportisti lielākoties dzīvo mājās, kopā ar ģimenēm, tāpēc uztura ziņā ik pa laikam gadās sagrēkot un apēst arī kaut ko neveselīgu.

Aktīvi trenējoties, sportisti patērē daudz ūdens, kas organismam ir ļoti nepieciešams. No baumām par to, ka pudeļu ūdens ir kaitīgs, jo plastmasas pudelēs ir bisfenols vai kādas citas vielas, nebaidāmies un neuztraucamies.

Ticiet man, 90. gados, braucot uz spēlēm Krievijā, Saratovā, dzērām arī krāna ūdeni, lai arī mums stāstīja, ka ūdenī ir mēra nūjiņas. Nevienam gan nekas slikts nenotika, bieži vien šādas ziņas ir tikai baumas un pārspīlējumi,» viņš norāda.

Kvēps pašlaik vairāk piesaistīts darbam ar jauniešu izlasēm.

«Salīdzinot mūsdienu sportistus un tos, kuri bija slavas zenītā pirms 30 vai 40 gadiem, protams, jāsaka, ka līmenis ir audzis. Aug treneru zināšanas, spēlētāju tehniskā sagatavotība u.c. aspekti, taču tas nenozīmē, ka spēlētāji ir labāki, jo cilvēks jau ir tāds pats kā toreiz.

Jāatzīst, ka agrāk bija vairāk entuziasma ne tikai profesionālajā sportā, bet arī sabiedrībā kopumā.

Jau no mazotnes bērni daudz vairāk laika pavadīja ārā, spēlējot sporta spēles, skrienot u.tml., turpretī mūsdienās aizvien vairāk kavējas pie datorspēlēm,» sacīja Kvēps.

76 gadus vecais Kvēps hokejā ir kopš 1967. gada, PSRS laikos strādājot ar Rīgas «Dinamo» (sākotnēji «Daugava») komandu. Viņš ar to no PSRS čempionāta otrās līgas aizkļuva līdz sudraba medaļām.

«Atgriežoties pie profesionālā sporta sasniegumiem un finansējuma šajā sektorā, diemžēl jāsaka, ka mēs varam demonstrēt sasniegumus pārsvarā tikai individuālajos sporta veidos – skeletonā, bobslejā, pludmales volejbolā u.tml.

Lai nokomplektētu, izveidotu un uzturētu veselu komandu, piemēram, volejbolā vai futbolā, mūsu cilvēku un finanšu resursu diemžēl vairs nepietiek,» pauda sporta dakteris.

IT Latvija
5 Komentāri