Latvijas hokeja valstsvienība pārliecinoši kļuvusi par pasaules čempionāta apakšgrupu turnīra rupjāko komandu.
Latvijas izlase kļuvusi par apakšgrupu cīņu rupjāko komandu (38)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Apakšgrupu sacensībās, kas noslēdzās otrdien, Latvijas spēlētāji septiņās cīņās nopelnīja 147 soda minūtes. Otrā rupjākā izlase ar 119 soda minūtēm bija Kazahstāna, kas nespēja saglabāt vietu pasaules čempionāta augstākajā divīzijā, bet visām pārējām izlasēm bija mazāk par 100 soda minūtēm.
Tikmēr rupjāko spēlētāju galvgalī pirmais ar 42 soda minūtēm ir Kaspars Daugaviņš, bet pa 29 soda minūtēm ieguvuši Zemgus Girgensons un Kazahstānas izlases spēlētājs Nikolajs Antropovs.
Zīmīgi, ka pagājušā gada pasaules čempionātā par rupjāko spēlētāju ar 29 soda minūtēm septiņās spēlēs kļuva latvietis Mārtiņš Cipulis, bet Armands Bērziņš ar 27 soda minūtēm septiņās cīņās dalīja ceturto vietu.
Par apakšgrupu turnīra rezultatīvāko spēlētāju ar septiņiem vārtiem un septiņām rezultatīvām piespēlēm septiņos mačos kļuva Rīgā dzimušais Krievijas izlases spēlētājs Viktors Tihonovs, kuram ar 11 punktiem sekoja francūzis Antuāns Rusels, krievs Sergejs Plotņikovs un slovāks Mihels Miklīks.
Tikmēr Latvijas hokeja izlases rezultatīvākais spēlētājs Miķelis Rēdlihs ar trim vārtiem un trim rezultatīvām piespēlēm čempionāta beigās atkrita uz 28.vietu. Latvijas izlase turnīru noslēdza ar trim zaudējumiem pēc kārtas, un visās šajās spēlēs M.Rēdlihs palika bez punktiem.
Labāko vārtu guvēju sarakstā Artūrs Kulda ar četriem precīziem metieniem dala septīto vietu. Viņš ir labākais vārtu guvējs starp visiem aizsargiem, bet vēl viena papildu rezultatīvā piespēle dod piekto vietu rezultatīvāko aizsargu sarakstā.
Latvijas izlases kapteinis Herberts Vasiļjevs ar uzvarētu 61 no 98 iemetieniem šajā rādītājā ieņem astoto vietu, bet Daugaviņš ar lietderības koeficientu +4 atrodas turnīra 23.pozīcijā.
Tikmēr starp labākajiem vārtsargiem Kristers Gudļevskis un Edgars Masaļskis ielaida attiecīgi 89,13% un 88,24% ripu, kas dod 13. un 16.vietu.
Latvijas izlase turnīrā realizēja 12,42% metienu. Kaut šajā rādītājā tā ilgstoši ieņēma otro vietu, neveiksmīgais turnīra noslēgums licis atkāpties uz ceturto pozīciju. Pēdējos trijos mačos Latvija realizēja tikai vienu vairākumu, no pirmās vietas šajā rādītājā atkrītot uz devīto pozīciju.
34 mazākumos Latvijas izlase ielaida septiņas ripas, kas statistikā dod desmito vietu starp 16 vienībām, bet vārtsargu darbībā Latvija ar 88,83% atvairītu metienu atrodas 11.pozīcijā.
Latvijas izlases spēles vidēji apmeklēja 12 487 skatītāji, kas dod ceturto vietu turnīrā.
Pēc neveiksmīgā turnīra noslēguma Latvija palika B apakšgrupas sestajā vietā un otro gadu pēc kārtas pasaules čempionātu noslēdza 11.pozīcijā. Ceturtdaļfinālam tā nav spējusi kvalificēties kopš 2009.gada.