Latvijas izlases hokejists Vitālijs Pavlovs, kurš 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs tika pieķerts aizliegto vielu lietošanā, saņēmis pārāk bargu sodu, uzskata Ķelnes antidopinga laboratorijas vadītājs Hanss Geijers, kurš otrdien četriem žurnālistiem, tostarp aģentūras LETA korespondentam, ekskluzīvā ekskursijā izrādīja, kā notiek dopinga analīžu pārbaudes process.
Ķelnes antidopinga laboratorija ir viena no 35 Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) akreditētajām laboratorijām pasaulē, taču vairāku šādu iestāžu darbs, piemēram, Maskavā, Pekinā, Mehiko šobrīd ir apturēts. Tieši Ķelnes laboratorija, kura atrodas Vācijas Sporta universitātes teritorijā Ķelnē, veic lielāko darba apjomu, jo ik gadu pārbauda aptuveni 25 000 provju.
Klāstot par dopinga provju pārbaudes sistēmu un šī brīža aktuālākajām aizliegtajām vielām, doktors Geijers nosauca arī aizliegto stimulantu metileksanamīnu, kuru sportisti bieži vien uzņem ar uztura bagātinātājiem, nemaz nezinot, ka tajos ir aizliegtā viela, jo tā bieži vien netiek norādīta uz produkta iepakojuma. Tāpat Geijers uzsvēra, ka metileksanamīns sportistam nedod nekādu labumu un no tā nav jēgas, jo tas ir īslaicīgs stimulators. Doktors atminējās, ka tieši metileksanamīns Soču olimpiskajās spēlēs tika konstatēts vienam hokejistam, kurš, kā zināms, ir Latvijas izlases uzbrucējs Vitālijs Pavlovs.
Uzzinot, ka sportists saņēmis un jau izcietis 18 mēnešu diskvalifikāciju, Ķelnes antidopinga laboratorijas vadītājs bija pārsteigts. «Mēs WADA esam informējuši, ka šī viela nedod sportistiem nekādu labumu, taču pēdējos gados tieši šīs vielas dēļ pozitīvas proves ir bijušas aptuveni 1000 sportistiem un visi ir saņēmuši sodus, manuprāt, pārāk bargus. Tā bieži vien ir neuzmanība un sportistu muļķība.
Domāju, ka arī jūsu spēlētāja gadījumā tas bija pārāk bargs sods,» sacīja Geijers.
Soču olimpiskajās spēlēs aizliegto vielu lietošanā tika pieķerts arī izlases hokejists Ralfs Freibergs, un arī par šo gadījumu bija informēts Geijers, jo viņš zināja, ka kādam hokejistam Sočos konstatēja anabolisko steroīdu klātbūtni.
Uzzinot, ka Freibergs saņēma divu gadu diskvalifikāciju, viņš atkal bija pārsteigts, jo parasti šādos gadījumos tiek piespriesta četru gadu diskvalifikācija.
Tiesa, Greijers pieļāva, ka, konstatējot antidopinga laboratorijas sistēmas pārkāpumus un protokola neievērošanu, soda mērs var būt arī mazāks.
Uzzinot, ka trīs no četriem ekskursijas apmeklētājiem ir žurnālisti no Latvijas, Geijers uzreiz izsaucās - meldonija dzimtene. Viņš neslēpa, ka tagad šī medikamenta lietošana praktiski ir izskausta, bet iepriekš tieši Ķelnes laboratorijā konstatēts, ka šī viela no organisma izvadās krietni ilgāk par pāris dienām, kā tika domāts iepriekš.
«Tieši mēs šeit, Ķelnē, pētījumos secinājām, ka meldonijs var saglabāties organismā vairākus mēnešus. Tieši mūsu pētījumu dēļ ļoti daudzi sportisti nesaņēma sodu, lai gan viņiem meldonijs tika konstatēts pēc 2016.gada 1.janvāra, kad tas tika iekļauts aizliegto vielu sarakstā,» norādīja Geijers. Viņš gan uzsvēra, ka šobrīd jau ir atrasti citi veidi, kā paātrināt organisma atjaunošanos.
«Meldonijs no sporta praktiski ir izskausts, taču mēs tagad arvien biežāk konstatējam, piemēram, ksenona gāzes lietošanu. Tie ir sarežģīti ķīmiski procesi, taču arī tas var palīdzēt sportistiem spēku atgūšanā,» norādīja zinātnieks.
Ķelnes antidopinga laboratorijā katru gadu caurmērā tiek konstatētas 400 pozitīvas proves, jeb vidēji dienā aizliegto vielu lietošanā tiek pieķerts viens sportists. Arī no šobrīd Ķelnē notiekošā pasaules čempionāta hokejā daļa provju nonāk šīs laboratorijas, jeb kā uzsver Geijerss, - Bioķīmijas institūta - 70 darbinieku uzmanības lokā, kur tās steidzamības kārtā tiek pārbaudītas, jo sacensību laikā analīžu rezultātiem jābūt zināmiem 48 stundu laikā.
Pašā laboratorijā neviens gan nezina, kādas valsts sportistam attiecīgās urīna analīzes pieder, jo pārbaudītājiem tiek piegādātas tikai stikla pudelītes ar noteiktu kodu.
Vienīgā informācija, ko saņem laboratorijas darbinieki, ir starptautiskās federācijas nosaukums, kas pasūtījusi pārbaudi, bet pārējais jau ir konfidenciāla informācija, lai novērstu nevajadzīgu ziņu noplūdi.
«Mēs nezinām, vai pārbaudām Useina Bolta, vai, piemēram, kāda mazpazīstama vieglatlēta analīzes. Zinām, kura federācija tās ir piegādājusi, zinām, kādā sporta veidā, bet nezinām, kādā disciplīnā,» sacīja laboratorijas vadītājs.
Geijera vadībā Ķelnes antidopinga laboratorijā ne tikai notiek provju pārbaude, bet arī zinātnisks darbs, lai izstrādātu jaunas metodes, ar kuru palīdzību varētu atklāt krāpniekus, šiem mērķiem tērējot prāvus līdzekļus, kas tiek piešķirti starptautisku projektu ietvaros.
