Patiesība par dopingā «pieķerto» sportistu rīcības aizkulisēm

Tiklīdz tiek saņemts paziņojums, ka sportista paraugā konstatēta aizliegto vielu klātbūtne, sportistam ieteicams vērsties pie speciālista, kas praktizē dopinga lietās, un neko nedarīt bez viņa rekomendācijas.

Par piemēru var kalpot Marijas Šarapovas gadījums – tiem, kas sauc viņas publisko atzīšanos par drosmīgu un varonīgu gājienu, ir taisnība tikai daļēji. Tajā dienā runāja nevis Marija Šarapova, bet viņas pārstāvji, un ne ar sabiedrību, bet ar Pasaules Antidopinga Aģentūru (WADA), Starptautisko Arbitrāžas tiesu (CAS) un starptautisko tenisa federāciju.

Jurists sportista vārdā sagatavo aizstāvības pozīciju, piedalās sēdēs un nepieciešamības gadījumā federācijas lēmumu pārsūdz.

2. Kā dopings ir nokļuvis sportista organismā

Atšķirībā no citām tiesību nozarēm dopinga lietās darbojas «vainas prezumpcijas» princips. Ja krimināllietās, lai konstatētu personas vainu, nepieciešams pierādīt, kā tika nogalināts cilvēks, kā arī atrast slepkavības ieroci ar vainīgā pirkstu nospiedumiem, tad dopinga lietās sportists ir uzskatāms par vainīgu tikai tāpēc, ka viņa organismā ir konstatētas aizliegtās vielas.

Ja kaut kas ir atrasts, sportists jau ir vainīgs, un nav nepieciešams pierādīt, kad, kur un kādā veidā aizliegtā viela tika lietota,

pietiek tikai ar tās esamību sportista paraugā. Viss pārējais var tikai ietekmēt sportista diskvalifikācijas termiņu – tas var tikt vai nu pagarināts vai saīsināts.

Atkarībā no tā, vai sportists zina, kā konkrētā viela nokļuvusi organismā, un no tā, vai sportists ir gatavs maksimāli ātri atzīties, potenciāli ir iespējams saīsināt diskvalifikācijas termiņu.WADA kodeksā ir teikts, ka sportista atbildību var mīkstināt tikai tad, ja viņš ir spējīgs paskaidrot, kādā veidā dopings ir nokļuvis viņa organismā. Nav paskaidrojumu – nav atbildības mīkstinājumu. §

3. Vai vajag atvērt B paraugu?

Ja sportistam ir zināms, kādā veidā dopings ir nokļuvis viņa organismā, nekādā ziņā nav ieteicams atvērt B paraugu. Kāpēc? B parauga atvēršana ir viena no izplatītākajām kļūdām, jo, pretēji sportistu uzskatiem, B parauga rezultāti gandrīz vienmēr ir sportistam nelabvēlīgi. Daudzās dopinga lietās gadījumi, kuros B paraugs uzrādītu citu rezultātu, ir bijuši ļoti maz. Ja sportista A paraugs uzrāda aizliegtās vielas esamību, tad varbūtība, ka B paraugs uzrādīs tādu pašu rezultātu, ir ļoti augsta. Tāpat ir jāapzinās, ka, atverot B paraugu, sportists demonstrē, ka viņam nav zināšanu par to, kādā veidā aizliegtās vielas nokļuvušas viņa organismā, tādā veidā patstāvīgi atsakoties no sankcijas samazināšanas. Vēlākā sportista atzīšanās tiks uzskatīta par pakārtotu apstākļiem un vairs netiks uzskatīta par savlaicīgu.

Bieži vien sportisti B parauga atvēršanu uztver kā veidu mēģināt pierādīt savu nevainīgumu. Šādu pozīciju atbalsta arī medicīnas darbinieki, kas šādi cer izvairīties no sodiem.

Tātad – sportistam būtu jāatver B paraugs tikai gadījumā, ja pastāv pārliecība par to, ka ir bijusi testēšanas kļūda. Sportista kļūda šajā aspektā var maksāt viņam karjeru. Drošākais ceļš ir noformulēt pozīciju un padomāt, kā dopings varēja nokļūt organismā.

4. Vai vajag atzīties un sadarboties ar WADA?

Ja sportists zina, kādā veidā konkrētā aizliegtā viela nokļuvusi viņa organismā, un viņš apzinās, ka ir pieļāvis kļūdu, tad ir vērts maksimāli operatīvi par to ziņot WADA.

Kā izriet no WADA kodeksa, ja sportists, kuram varētu piemērot četru gadu diskvalifikāciju, atzīstas iespējamā antidopinga noteikumu pārkāpumā tūlīt pēc tam, kad antidopinga organizācija viņu ir pieķērusi, tad šim sportistam vai citai personai diskvalifikācijas periodu var saīsināt ne vairāk kā līdz diviem gadiem atkarībā no pārkāpuma smaguma pakāpes un sportista vainas pakāpes.

Pamatnosacījumsir – atzīšanās savlaicīgums. Atzīšanās diez vai būtu uzskatāma par savlaicīgu pēc B parauga atvēršanas. Tieši šādi rīkojusies Šarapova – savlaicīgi atzinusi savu pārkāpumu, tādējādi iegūstot iespēju samazināt diskvalifikācijas termiņu.

5. Jāizmanto viss, kas var mīkstināt atbildību

Kas attiecas uz vainas mīkstināšanu- to var tikai tad, ja sportists paskaidro, kādā veidā aizliegtā viela nokļuvusi viņa organismā. Toties diskvalifikāciju var atcelt tikai tad, ja vaina vai nolaidība nav konstatēta, kas ir samērā reti. Par piemēru var kalpot situācija, kad aizliegto vielu sportistam apzināti iedevis pretinieks. WADA skatījumā sportists ir pilnībā atbildīgs par to, kas nokļūst viņu organismā un kādas personas ar viņu strādā.

Tieši tāpēc (1) uztura bagātinātāja vai vitamīnu lietošana ar etiķeti, kas neatbilst saturam (sportistam vajadzēja rīkoties ar pienācīgu rūpību un pārbaudīt preparāta sastāvdaļas), (2) ģimenes/kluba vai izlases ārsta instrukcijas par aizliegto vielu lietošanu (sportistam patstāvīgi jāizvēlas ar ko viņam jāstrādā un ko klausīties) un (3) tādu produktu uzņemšana, kas satur aizliegtās vielas, ko pagatavojies laulātais – neatbrīvo sportistu no atbildības.

Savlaicīga sportista atzīšanās, sadarbošanās ar WADA, apstākļu, kas apstiprina sportista vainas neesamību vai tās maznozīmīgumu pierādīšana var diskvalifikāciju samazināt no četriem gadiem līdz vienam gadam. Savukārt īpašo vielu lietošanas gadījumā – varētu aprobežoties tikai ar brīdinājumu.

6. Ir apdraudēta sportista karjera

Nepareizi būtu lolot ilūzijas, ka sportista problēmas risinās attiecīgā sporta federācija, klubs vai treneris. Nepatikšanas ir tieši pašam sportistam un jebkāds sporta organizāciju atbalsts ir jāpieņem ar pateicību, tomēr par dopinga lietošanu atbildēs sportists un dopinga strīdā būs apdraudēta konkrēti viņa karjera. Tieši tāpēc sportistam nevajadzētu ieņemt pasīvu pozīciju, bet kopā ar saviem pārstāvjiem iniciēt visus lietā notiekošos procesus. Izvēltoties gaidīšanas stratēģiju, tiks zaudēts laiks, kas šajos apstākļos ir nenovērtējams.