RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Valērijs Žolnerovičs Rīgā labo Latvijas rekordu maratonā

LETA 2
  • Raksts
  • Video
Foto: Zane Bitere/LETA

Latvijas garo distanču skrējējs Valērijs Žolnerovičs svētdien «Lattelecom» Rīgas maratonā laboja Latvijas rekordu maratona distancē, izcīnot augsto ceturto vietu.

(Papildināts viss teksts.)

Žolnerovičs 42 kilometrus un 195 metrus veica divās stundās 14 minūtēs un 23 sekundēs, sev piederošo rekordu labojot par desmit sekundēm.

Līdz ar to Žolnerovičs izskrēja arī pasaules čempionāta normatīvu, kas ir divas stundas un 19 minūtes.

Rīgā notiekošās sacensības vienlaicīgi ir arī Latvijas meistarsacīkstes maratonā, līdz ar to Žolnerovičs tika kronēts par pašmāju čempionu.

Iepriekšējo rekordu - divās stundas 14 minūtes un 33 sekundes - Žolnerovičs sasniedza 2013.gada oktobrī Frankfurtes maratonā.

Vīriešu sacensībās uzvarēja kenijietis Džozefs Kjengo Munivoki, kurš distanci veica divās stundās 12 minūtēs un 15 sekundēs, bet 54 sekundes viņam finišā zaudēja otrās vietas ieguvējs Gadisa Birhanu no Etiopijas.

Tikmēr trešais bija kenijietis Dunkans Čeruijots Koečs, kurš bija vēl minūti un piecas sekundes lēnāks, bet Žolneroviču viņš apsteidza par deviņām sekundēm.

Sesto vietu ieņēma Jānis Girgensons, kurš finišēja pēc divām stundām 20 minūtēm un 57 sekundēm, Latvijas čempionāta ieskaitē izcīnot sudrabu. Septītais ātrākais trasē bija Kristaps Kaimiņš (2:26:00), kuram Latvijas čempionāta bronza.

Savukārt dāmu konkurencē par uzvarētāju tika kronēta etiopiete Bekeleča Dada Bedada, kura distanci veica divās stundās 31 minūtē un 22 sekundēs, par piecām minūtēm un 29 sekundēm labojot Rīgas maratona rekordu. Otro vietu izcīnīja Kikujo Cuzako no Japānas (2:31:33), bet trešā bija etiopiete Mesereta Gebre Dekebo (2:33:28).

Tikmēr sesto vietu izcīnīja Anita Kažemāka, kura bija labākā Latvijas čempionāta ieskaitē. Viņas finiša laiks bija divas stundas 48 minūtes un 50 sekundes.

Latvijas čempionātā otro vietu izcīnīja Zanda Zariņa Rešetina (3:07:14), kura finišēja devītā, bet pirmo desmitnieku noslēdza Laura Čakle (3:08:30), kurai Latvijas meistarsacīkšu bronza.

Pusmaratonā dāmām dubultuzvaru izcīnīja Latvijas pārstāves. Pirmo vietu izcīnīja Inga Zālīte, kura distanci veica vienā stundā 23 minūtēs un 46 sekundēs, kurai 59 sekundes zaudēja Daiga Grickus. Trešajā vietā finišēja lietuviete Eurēlija Venskaitīte (1:26:31), bet no Latvijas sportistēm trešo labāko rezultātu uzrādīja Linda Boldāne, kura finišēja vēl divas minūtes vēlāk un ieņēma sesto vietu.

Savukārt vīriem visu goda pjedestālu aizņēma kejinieši, uzvaru izcīnot Robertam Kimaru Magutam. Viņš distanci veica vienā stundā piecās minūtēs un piecās sekundēs, bet 34 sekundes viņam zaudēja Ibrahims Mukunga Vačira, kamēr trešais bija Pols Muhemi Maina (1:06:40).

No Latvijas skrējējiem Jānis Višķers bija ceturtais, kurš finišēja pēc stundas septiņām minūtēm un divām sekundēm, no goda pjedestāla atpaliekot par 22 sekundēm. Tikmēr piekto vietu izcīnīja Jevgēnijs Turkins, kurš bija vēl piecas minūtes un desmit sekundes lēnāks, bet astoto vietu ieņēma Jānis Gailis (1:14:05).

Desmit kilometru distancē uzvaras izcīnīja pašmāju skrējēji Ilona Marhele un Dmitrijs Serjogins

Marhele distanci veica 36 minūtēs un 8,5 sekundēs, otrās vietas ieguvēju Loretu Kančīti no Lietuvas apsteidzot par vairāk nekā 23 sekundēm. Savukārt trešajā vietā ierindojās vēl viena Latvijas pārstāve Karīna Helmane-Soročenkova.

Vīriem Serjogins desmit kilometrus skrēja 30 minūtēs un 54,0 sekundēs, otrās vietas ieguvēju Jāko Nieminenu no Somijas, kurš studē «Rīgas Stradiņa Universitātē», apsteidzot par teju 35 sekundēm. Tikmēr trešais bija norvēģis Rangnars Stēlsmarks.

Maratona distancē šodien devās vairāk nekā 2000 skrējēji, bet uz pusi īsākā distancē skrēja apmēram 4700 sportisti.

Šogad skrējēji sacensībās cīnījās par lielāko balvu fondu skrējiena pastāvēšanas vēsturē - 50 000 eiro, kas atvēlēti maratona distances pirmajam pieciniekam, vadošo Latvijas maratonistu trijniekam, kā arī pusmaratona distances pjedestālam. No šiem 50 000 eiro vairāk nekā puse jeb 27 000 eiro tiks atvēlēti maratona distances pirmajam pieciniekam, kamēr 19 000 eiro tiks Latvijas maratonistu trijniekam, bet vēl 4000 eiro - pusmaratona distances pjedestālam.

Papildus balvu fondam, par jaunu «Lattelecom» Rīgas maratona rekordu dāmām Bedadai pienāksies 1000 eiro.

Latvijas čempionāts maratonā Rīgā iezīmē 90.gadadienu kopš pirmajām valsts meistarsacīkstēm 1927.gada augustā. Maratonam piešķirtā IAAF «Bronzas» kvalitātes zīme šogad piešķirta tikai 40 maratoniem pasaulē.

Maratons Rīgā notiek kopš 1991.gada. Pērn pasākums pulcēja 33 000 dalībnieku no 65 pasaules valstīm. Pasākums ir saņēmis prestižo Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) «Bronzas» kvalifikācijas zīmi. Maratonu kopš 2007.gada sadarbībā ar Rīgas domi rīko aģentūra «NECom».

        Latvija Rīgas Stradiņa universitāte Somija Lietuva Lattelecom Rīgas dome Japāna
        2 Komentāri