29.jūlijā Pokaiņos Stirnu buks lēks pāri sezonas horizontam – ezotēriskajā apvidū ainaviskā taku skrējiena seriāla draugus gaida jau 4. no 7 sezonas posmiem! Un šis solās būt citādāks Stirnu buks – garīgāks un šķietami ainaviskāks nekā ierasts…
«Stirnu buks» smelsies enerģiju mistiskajā Pokaiņu mežā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc trakulīgās izlēkāšanās Alūksnes augstienes kalnos un lejās «Stirnu buks 2017» dosies apciemot noslēpumaino Pokaiņu mežu Dobeles pusē. Lai arī Pokaiņi atrodas Zemgales līdzenumā, meža reljefs itin nemaz nav raksturīgs līdzenumam – te ir gan stāvi pauguri, gan dziļas ielejas, gan dažāda sastāva un vecuma mežaudzes. Bet pats galvenais – ainaviskajam mežam īpašu noslēpumainību piešķir neparastie dažāda izmēra akmeņu krāvumi.
«Kalnainas, akmeņiem bagātas takas, kas nemitīgi vijas uz augšu, uz leju, pa kreisi un pa labi,» apvidu ieskicē vietējā Pokaiņu meža vides speciāliste Sindija Kovaļova. «Visur, kurp dodies, var ieraudzīt akmeņus. Takas ir sakņainas, kam skrējējiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Vides uztvere cilvēkiem šeit darbojas citādāk – daba šeit šķiet skaistāka nekā citviet un ir grūti orientēties,» sacīja Sindija.
Pastāv uzskats, ka Pokaiņu mežs ir sena ir latviešu svētvieta. «Ļaudis bieži vien šeit ierodas, garīgu vērtību vadīti, lai piepildītu kādu sapni vai vēlmi. Kāds turīgs vīrs, kurš šeit bija ieradies pirmoreiz, pauda pārsteigumu, ka viņš piedzīvojis līdzīgas sajūtas kā pasaules garīguma virsotnē Tibetā, atskārzdams, ka par katru cenu nav jāmēro ceļš uz Tālajiem Austrumiem,» speciāliste atstāsta Pokaiņu parka apmeklētāja pārdomas. Interesanti, ka viesiem Pokaiņos bieži vien pazūd laika izjūta – pavadījuši piecas, sešas stundas mežā, cilvēki iznāk laukā un, ieraugot pulksteni, uzacis pārvēršas izbrīna arkās: laika rats burtiski aizsteidzies notikumiem pa priekšu…
Pokaiņos piedzīvoti daudzi pārsteidzoši stāsti. Vieni dodas uz Pokaiņiem smelties veiksmi uzņēmējdarbībā, citus pēc meža apmeklējuma iepriecinājusi ilgi lolotā ziņa par gaidāmu ģimenes pieaugumu. Tāpat, piemēram, parka apmeklētājiem bieži sāk niķoties tieši navigācijas iekārtas – kompasi un mobilie tālruņi, kas mistiski mēdz izslēgties. Cerams, ka Pokaiņos viedie pulksteņi skrējējiem nesarūpēs dīvainus pārsteigumus.
Vāveres distances dalībnieki veiks 6 km, tostarp šoreiz arī Kalna karaļa sprinta etapu, Zaķus gaida piedzīvojums 10 km garumā, bet Stirnu buka un Lūša trases dalībniekus izaicina attiecīgi 23 km un 32 km trases. Susurus ieskaitot, visi dzīsim Pokaiņu mežu.
Abu garāko distanču dalībnieki apciemos arī mežiem apaugušo Krievkalnu garo valni, kas sasniedz 149 metrus virs jūras līmeņa un no kura paveras iespaidīgs skats uz Dobeles baznīcas torņiem. Lūši apciemos arī Vipēža ezeru un Smiltnieku pilskalnu, uz kura aizlaikos esot dedzinātas raganas.
Pokaiņi – tā ir izcila vieta, kur uzlādēt garīgo lādiņu.