Lejnieks: Ostapenko ir pozitīvi noskaņota spēlēt Latvijas izlasē, bet Sevastova - skeptiski

Šī sezona Latvijas tenisa vēsturē bijusi vislabākā. Ko tādu gada sākumā maz varēji iedomāties?

Ir pat grūti salīdzināt ar iepriekšējiem gadiem (smejas). Tikai nākamās sezonas varēs salīdzināt ar šo. Lai nākamā būtu vēl labāka, jāuzvar divi «Grand Slam» turnīri Latvijas pārstāvjiem.

Par uzvaru «Grand Slam» turnīrā pirms šīs sezonas varēja tikai sapņot, bet divas Latvijas tenisistes pasaules ranga Top 20 - tev tas ir pārsteigums?

Tas ir patīkams notikums, bet negribētu teikt, ka pārsteigums. Tas liecina par to, kā viņas ir strādājušas un kā izvērtusies sezona. Vai to varēja paredzēt - droši vien ka ne. Es personīgi ar šo situāciju jau esmu apradis. Ir jādomā nākamie soļi, jo darbs jau pie tā neapstājas. Tagad ir atpūta, bet drīz jau sāksies gatavošanās nākamajai sezonai.

Ostapenko ir tikai 20 gadi. Pēc tik strauja lēciena nav pamats bažām, ka var notikt kritums?

To mēs redzēsim Austrālijā (janvārī sezonas pirmais «Grand Slam»). Ir jārēķinās, ka kaut kāds kritums var būt. Tomēr skaidrs, ka viņa trenēsies, lai krituma nebūtu. Bet tas viss ir subjektīvi, jo sezona ir ļoti gara. Pat ja sākums ir neveiksmīgs, sezona var noslēgties lieliski. Ir četri «Grand Slam» turnīri. Turklāt sieviešu tenisā šobrīd ir vairākas spēkos ļoti līdzīgas spēlētājas. Pirmais desmitnieks, patiesībā pat divdesmitnieks, var izšaut jebkurā brīdī. Kā mēs redzējām «US Open» (ASV atklātajā čempionātā), manuprāt, Sevastova bija labāka par amerikānieti Sloenu Stīvensu, un nebija tālu, lai uzvarētu ceturtdaļfināla mačā. Stīvensa pēc tam uzvarēja visu «Grand Slam» turnīru, tikpat labi viņas vietā varēja būt Anastasija.

Ja pārskata pasaules rangu, Top 20 atrodas četras ASV, trīs Krievijas, divas Francijas un divas Latvijas tenisistes. Būtu pārspīlēti Latviju dēvēt par tenisa lielvalsti?

Šobrīd mums ir pateicīgi nosacījumi. Kāpēc gan Latviju nevarētu saukt par tenisa lielvalsti? Vai mēs atbilstam tenisa lielvalsts statusam, tas ir mazliet cits jautājums. Pateicoties mūsu tenisistēm, kā arī savulaik Ernesta Gulbja paveiktajam, savu vietu zem saules Latvija tenisā ir izcīnījusi, lai mūs ievērotu. Protams, gribētos, lai mums būtu līdzīgi sasniegumi arī ar Latvijas tenisa izlasēm, lai izdotos pacelties uz augstākām grupām.

Runājot tieši par Latvijas dāmu tenisa izlasi: februārī paredzēti mači Federāciju kausā. Kur varētu notikt spēles un kādā sastāvā komplektēsies komanda? Ir reāli cerēt uz Ostapenko un Sevastovas līdzdalību?

Spēļu norises vieta vēl nav apstiprināta, bet ir dzirdēts, ka tā varētu būt Tallina. Aļonas gadījumā mums jau ir bijušas sarunas. Viņa ir ļoti pozitīvi noskaņota, lai pārstāvētu izlasi. Protams, tas gala lēmums būs jāpieņem nākamās sezonas sākumā, visam jābūt kārtībā ar veselību. Savukārt ar Anastasiju šobrīd vēl notiek sarunas. Viņa gan ir nedaudz skeptiskāk noskaņota, bet ceru, ka viņa atpūtīsies un sniegs pozitīvu atbildi. Vienojāmies, ka pēc divām nedēļām atgriezīsimies pie šīs sarunas. Protams, komandas interesēs ir, lai abas dāmas būtu sastāvā.

Vari atklāt, par ko tieši Sevastova patlaban ir skeptiska?

Šobrīd īsti precīzi nevaru atbildēt. Grūti pateikt. Ar viņu līdz šim esmu sazinājies tikai rakstiski. Iespējams, tas ir saistīts ar sacensību kalendāru, ko viņai kopā ar treneri ir jāizplāno nākamajai sezonai. Lietošu visus iespējamos motivācijas veidus, lai viņa pārstāvētu Latvijas izlasi. Tas ir savienības uzdevums. Vai viņa piekritīs vai ne - iemesli pēc tam būs jāprasa viņai. Ļoti ceru uz pozitīvu iznākumu. Vienīgais veids, kā viņu pierunāt spēlēt izlasē, ir pašas Anastasijas labā griba. Galu galā tā nav runa par sacensību kalendāru vai naudas lietām. Ir jāsaprot - jā vai nē. Ja jā, tad kādi ir nosacījumi. «Nē» es nevaru pārvērst par «jā», piedāvājot sazin ko. Sākumā ir jāsaprot, vai tas ir iespējams, vadoties pēc sezonas kalendāra, kur ir ieplānoti turnīri, tad mēs varam domāt tālāk. No mūsu puses darīsim visu iespējamo, lai abas labākās dāmas spēlētu vienā komandā. Tad arī varēsim domāt par izkļūšanu no grupas un mērķu sasniegšanu Federāciju kausā.

Federāciju kauss arī ir reālākā iespēja līdzjutējiem klātienē vērot valsts labākās tenisistes, ja vien nedodas uz tuvākām vai tālākām ārzemēm, jo WTA līmeņa turnīru ar Ostapenko un Sevastovas līdzdalību Latvijā neuzrīkos...

Pozitīvi, ka nākamsezon dāmas būs iespējams daudz biežāk redzēt televīzijā. LTS būs sadarbība ar «Best4Sport» kanālu uz visu gadu. Darīsim visu iespējamo, lai dāmas būtu pēc iespējas redzamākas Latvijā. Tādā veidā arī centīsimies izglītot mūsu sabiedrību par tenisu kopumā.

Ir jūtams, ka notiek arī jauno tenisistu pieplūdums treniņos?

Pieplūdums nav jājūt LTS, bet gan tenisa klubiem. Domāju, ka tenisa klubi esošajā situācijā par noslodzi nevar sūdzēties. Jauno tenisistu pieplūdumu vislabāk varēs redzēt pēc diviem gadiem, kad būs iespējams salīdzināt, cik daudz ir jaunu licencētu spēlētāju.

Vasarā pēc uzvaras «French Open» turnīrā Ostapenko mamma minēja, ka ir ieguldīts aptuveni pusmiljons eiro, lai sasniegtu šā brīža līmeni...

Ja vecāki grib sūtīt bērnu tenisā, ir jāsaprot savas vēlmes. Ne vienmēr vecāki grib, lai bērns obligāti kļūst par profesionālu sportistu. Jebkurā sporta veidā, lai kļūtu par profesionāli, būs jāinvestē daudz naudas. Protams, teniss šajā ziņā nav pateicīgs, jo tas ir individuāls sporta veids - bieži vien viss gulstas uz vecāku pleciem. Individuāls darbs ar sportistu nenotiek par brīvu. Sportā ir jāiet ar motivāciju, lai bērnam vispirms iepatīkas tas, ar ko viņš nodarbojas. Vienalga, vai tas būtu teniss, futbols, basketbols, hokejs vai boulings. Tas ir pats svarīgākais. Ja bērns nenodarbojas ar sportu, vienalga kādā līmenī, iespējamība, ka viņš 12-14 gados skolā starpbrīdī ies pīpēt, būs krietni lielāka. Sports ar to ir lielisks, tas iedod disciplīnu. Bez tās sportā ir ļoti sarežģīti.

WTA sezonas noslēguma turnīrā Ostapenko kā treneris palīdzēja arī bijušais Latvijas tenisists Andis Juška. Ko vari pastāstīt par šo sadarbību?

Tas nebija pārsteigums. Viņi jau iepriekš bija sadarbojušies. Aļona tagad gribēja ar viņu atkal kopā pastrādāt. Tas ir labi, ka viņa izmanto speciālistu no Latvijas. Domāju, ka Aļonai tas pašai ir patīkamāk. Otrkārt, Andim Juškam vai iepriekš arī Krišjānim Stabiņam (palīdzēja sagatavoties 2017. gada sezonai) sadarbība ar Aļonu ir laba pieredze. Iespēja būt klātienē uz WTA tūres turnīriem - redzēt, kā tur viss notiek, tas ar labu nāks atpakaļ.

Ostapenko sadarbība ar Jušku varētu turpināsies arī nākamajā sezonā?

Tā ir viņu privāta lieta, kas nav mana darīšana kā Tenisa savienības pārstāvim. Ir forši, ka Andis var būt līdzās, jo viņš ir Latvijas dāmu izlases kapteinis. Esot klāt diendienā, Andis sezonas laikā vislabāk zinātu, kādā sportiskajā formā ir Aļona - var vai nevar spēlēt izlasē.

Kā liecina sociālie tīkli, Ernests Gulbis nesen iestūrējis laulības ostā. Cik daudz ar viņu sanācis sezonas laikā sazināties, kāda viņam ir motivācija tenisā?

Cik man ir zināms, viņš ir atpakaļ treniņu režīmā. Nepateikšu gann kur tieši, bet Latvijā viņš vairs neatrodas. Šosezon pēc turnīra Vīnē [oktobra beigās] viņš vairs nespēlēja. Ar traumām viņš ir ticis galā. Tagad jāgatavojas 2018. gadam.

Kādi ir LTS sarakstā svarīgākie darbi, kas jāpaveic nākamajā gadā?

Mūsu saimniecībai nākamais gads būs diezgan strādīgs, jo jānoorganizē LTS kausa posmi - 27 turnīri jauniešiem visā Latvijā. Ir pievienojušies jauni klubi, kas grib rīkot sacensības. Sacensību kalendārs ir paplašinājies. Ar 12-14 gadus veciem spēlētājiem tabulas ir praktiski pilnas. U-10 vecuma grupa darbojas ļoti veiksmīgi, katru gadu tur ir ap 500-550 jauniešiem, un tie ir tikai licencētie spēlētāji. Uzzināsim oficiālu vietu Federāciju kausam, sāksim gatavoties šīm sacensībām, kas būs ļoti svarīgas. Tajā pašā laikā arī Deivisa kausam būs jāgatavojas. Viens no Latvijas izlases līderiem Miķelis Lībietis sarāvis Ahileja cīpslu. Visticamāk, uz gadu vai varbūt 9 mēnešiem viņš būs ārā no sacensībām. Varbūt līdz ar to Latvijas izlasei zināmā mērā būs pagrimums, taču būs iespēja redzēt komandā jaunas sejas.

Tāpat notiks darbs ar 17 gadus veco Danielu Vismani - viņa šobrīd ir 24. vietā pasaules junioru rangā. Pirmkārt, vēlamies viņu redzēt Federāciju kausā. Otrkārt, viņai atzīstami jāstartē nākamgad visos jauniešu «Grand Slam» turnīros. Plus paralēli jātrenējas un jācenšas uzlabot savu pozīciju reitingā. Jāstrādā arī ar citiem mūsu labākajiem jauniešiem - 18 gados Mārtiņš Rocēns, 15 gados Kārlis Ozoliņš. Tāpat arī ar Deivisa kausa komandas spēlētājiem - Mārtiņš Podžus un Artūrs Lazdiņš. Ir vēl daudzi citi talantīgi tenisisti, kurus nenosaucu, taču sekojam līdzi visu spēlētāju rezultātiem. Nākamgad Latvijā būs vairāk starptautiska līmeņa ITF raudzes turnīru līdz 18 gadiem. Līdz šim bija trīs, nākamgad pieci un, iespējams, pat vairāk. Vēl neko nesolu, bet varbūt būs sieviešu «Future» 15 000 sērijas turnīrs. Darba pilnas rokas.

Ja pasapņojam, Latvijā pēc gadiem būtu iespējams noorganizēt WTA vai ATP līmeņa turnīru? Infrastruktūra tam būtu atbilstoša?

Ar infrastruktūru nav nekāda vaina, bet mums ir jābūt reāliem. Tie ir lieli izdevumi, lai noorganizētu tāda līmeņa turnīru. Ja tā nav labdarība, un grib, lai tādi turnīri būtu ilgtermiņā, ir jādabū kaut kas atpakaļ. Noteikti redzat, kāda ir biznesa vide un kāds ir tirgus Latvijā. ATP vīriešiem vai WTA sievietēm lielāks turnīrs prasa nopietnas investīcijas. Esam vairāk par ieguldījumu jauniešos, kas Latvijai varētu palīdzēt Deivisa un Federāciju kausos. Tas ir labāk, nekā noorganizēt kādu lielāku turnīru profesionāļiem. Tāds turnīrs varbūt palīdzētu skatītājiem, bet ne pašiem spēlētājiem. Tam jābūt ilgtermiņa projektam, nevar būt viens liels turnīrs, ko uzrīkojam un pēc tam aizmirstam. Turklāt turnīram jābūt augstas raudzes, jo mazajās WTA sacensībās Ostapenko un Sevastova gluži vienkārši vairs nespēlē.