Latvijas riteņbraucējs Māris Bogdanovičs no «Rietumu-Delfin» komandas svētdien izcīnīja uzvaru daudzdienu velobrauciena «Baltic Chain» («Baltijas ceļš») (UCI kat.2.2) kopvērtējumā.
Bogdanovičs triumfē «Baltic Chain» velobrauciena kopvērtējumā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Svētdien šis velobrauciens noslēdzās ar 174 kilometrus garu posmu, kurā uzvaru finiša spurtā guva tieši Bogdanovičs, kas viņam ļāva arī izcīnīt panākumu kopvērtējumā.
Svētdienas etapa pēdējā daļa veda pa Viļņas pilsētā izveidotajiem apļiem. Posms aizritēja ļoti aktīvi, sekoja viens pavērsiens pēc otra. Priekšā aktīvi bija Latvijas komandu braucēji, bet finišā peletons atkal bija kopā un uzvarētāja liktenis posmā, kā arī kopvērtējumā izšķīrās grupas finiša spurtā.
Komandas biedriem paveicot teicamu darbu, pirmajā pozīcijā izrauties izdevās «Rietumu-Delfin» komandas sprinterim Bogdanovičam. 25 gadus vecais dobelnieks pēdējā metros savas pozīcijas nevienam no konkurentiem neatdeva un izcīnīja skaistu uzvaru, sev aiz muguras atstājot «Kolss BDC» komandas un Krievijas izlases sprinterus. Teicamu darbu pēdējos metros paveica Andris Vosekalns, pirms tam arī pārējie komandas biedri ziedoja sevi šim panākumam.
Uzvara un nopelnītās bonusa sekundes ļāva Bogdanovičam kļūt arī par velobrauciena kopvērtējuma uzvarētāju. Viņš ir pirmais Latvijas riteņbraucējs, kurš šajā gadā uzvarējis kādu no UCI kategorijas posmiem un vienlaikus arī kopvērtējumu. Par šo uzvaru posmā un kopvērtējumā Viņš arī saņēma 47 UCI kategorijas punktus.
Tikmēr «Rietumu-Delfin» uzvarēja komandu vērtējumā.
Vēl tikai pirms diviem mēnešiem līdzšinējie sacensību organizatori pavēstīja, ka finansiālu iemeslu un sadarbības problēmu dēļ tās šogad nenotiks. Tagad velobraucienu rīko lietuviešu Starptautiskās riteņbraukšanas savienības (UCI) vienība «Staki Baltic Vairas» kopā ar Lietuvas Riteņbraukšanas federāciju.
«Baltic Chain» ir tradīcijām bagāts daudzdienu velobrauciens, kas bija ļoti populārs jau no tā pirmsākumiem pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Lai arī pēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atjaunošanas tas apsīka, 2011.gadā, pateicoties visu trīs valstu riteņbraukšanas federāciju prezidentu noslēgtajam memorandam, sacensības tika atjaunotas.
Tomēr jau pērn organizatoriskajā ziņā sacensībās bija haoss. Sākotnēji tika pavēstīts, ka posmi tiks aizvadīti tikai Lietuvā un Igaunijā, nepilnas trīs nedēļas pirms sacensībām tomēr tika pievienots arī posms Latvijā, bet vēl pēc nedēļas tika paziņots, ka nenotiks plānotie pēdējie divi posmi Lietuvā.
Pirmo reizi Baltijas velobrauciens starp kādreizējām padomju republikām Latviju un Lietuvu norisinājās 1955.gadā. 1959.gadā ģeogrāfija paplašinājās, iekļaujot arī Igauniju. Velobraucienam katru gadu, izņemot pirmos četrus pastāvēšanas gadus, tika mainīts maršruts, un 1976.gadā trim Baltijas republikām tika pievienota arī Baltkrievija, bet jaunāko laiku vēsturē sacensības kļuva par kupli pārstāvētām un UCI normētām sacīkstēm.
Atjaunotajās sacensībās apjomīgākais bija 2013.gads, kad velobrauciens norisinājās sešos posmos, sportistiem sacenšoties četru valstu teritorijā - bez Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tika pieaicināta arī Somija.