Piektdienas vēlā vakarā 300 riteņbraucēji Beļģijas pilsētā Gerārdsbergenā sāka vienas no smagākajā riteņbraukšanas sacensībām pasaulē. Pirmo reizi «Transcontinental Race» (TCR) distancē devās trīs latvieši - Krišjānis Jansons-Ratiniks, Andis Āboltiņš un Jānis Viškers. Piektās TCR ultragarās (aptuveni 4000 km) sacensības startēja 28. jūlijā un finišēs Meteorā, Grieķijā. Tas ir kas vairāk nekā tikai sacensības...
«Transcontinental Race» ir ikgadējas riteņbraukšanas sacensības, kas prasa izcilu fizisko un mentālo sagatavotību. Tās tiek uzskatītas par vienām no smagākajām velosacīkstēm pasaulē. Nolikums ir vairāk nekā uz 100 lapām, noteikumi stingri jāievēro.
Piemēram, dalībnieki nedrīkst izmantot nekāda veida aerodinamisko atbalstu (sēdēt aizvējā), nedrīkst pieņemt pat dzeršanai ūdeni, ja tādu kāds labvēlis piedāvā, piemēram, no blakus braucošas automašīnas.
Velosipēdu drīkst labot tikai servisā vai pats braucējs, un naktsmājas nevar būt pie paziņām vai draugiem. Šie ir tikai daži no virknes ierobežojumu.
No 850 dalībniekiem, kas pieteicās «Transcontinental Race» piektajām sacensībām, dalību apstiprināja 300 riteņbraucējiem. Organizatori rūpīgi izvērtēja potenciālos kandidātus, kuriem bija jānorāda sociālo tīklu konti, tika uzdoti jautājumi, kā rīkotos konkrētās situācijās. Kandidātu atlase ir ļoti, ļoti nopietna.
Kas šīs sacensības padara par vienām no smagākajām pasaulē? Hronometrs kopš starta brīža līdz finiša līnijai netiek apturēts ne mirkli. Maršruts, kaloriju uzņemšana, atpūta ir jāplāno pašam. Teju visas distances laikā esi tikai un vienīgi tu pats. Vai spējat iedomāties sevi sēžot uz velosipēda, kas apkrauts ar bagāžu, un braucot sporta režīmā kalnainā apvidū aptuveni divas nedēļas pa 300 kilometriem dienā?
«Patīk sacensību formāts, jo pats veido maršrutu. Savā ziņā tas ir kā ceļojums,» portālam TVNET janvārī sacīja Jansons-Ratiniks, kurš velo sabiedrībā pazīstams kā Velomens. «Lielākais izaicinājums ir mazā gulēšana. Mērķis ir finišēt pēc 12 - 13 dienām. Nav runa par pjedestālu - ceru dienā veikt ap 300 kilometru. Ir grūti apzināties, ka nevarēs sēdēt aizvējā.»
910km / 61h. Es izvēlos braukt dienas laikā, tad labāki skati. Un vispār Alpos ar velo esmu pirmo reizi. #tcrno5cap121 #gandrs #Merida
Jansons-Ratiniks šobrīd šķērso Alpu kalnus. Viņš no latviešiem pagaidām ir visātrākais. Kopējā ieskaitē Velomens turas labāko piecdesmitniekā - četrdesmitniekā. Andis Āboltiņš un Jānis Viškers satikās uz prāmja, uz Vācijas - Francijas robežas, vēlāk arī pirmajā kontrolpunktā, kas atrodas uz dienvidiem no Štutgartes.
Āboltiņu ceļā piemeklēja sāpes celī, taču tagad viņam tās ir rimušās. Šajā rītā gan viņu pievīla navigācija un Andis palicis bez digitālās kartes.
Tikmēr skumjas ziņas pienāca jau no pirmās dienas. Freks Simonss cieta satiksmes negadījumā, un viņš šo pasauli ir atstājis.
Vēl kāds riteņbraucējs ceļā pazaudēja pasi. Dodoties to meklēt (tas prasīja aptuveni 145 km), viņš ceļā pārbrauca pāri žurkai, vēlāk saskrējās ar sikspārni un sabojāja sava velosipēda priekšējo ratu.
Iepriekšējā gada uzvarētājs beļģis Kristofs Alegerts (Kristof Allegaert) no Gerārdsbergenas līdz Čanakalei Turcijā 3800 kilometru veica astoņās dienās un 15 stundās. Vidēji dienā nobrauca vairāk nekā 420 kilometrus. Distances vidusdaļā viņš tuvāko sekotāju bija apsteidzis jau par veselu valsti. Alegerts aptuveni četras stundas gulēja un 20 grieza pedāļus. Šogad Beļģijas riteņbraucējs sacensībās nepiedalās.
Dalībniekiem līdzi var sekot sociālajos tīklos, lietojot tēmturi #TCRNo5. Jansons-Ratiniks ir ar numuru #TCRNo5cap121, Āboltiņš - #TCRNo5cap141, bet Viškers - #TCRNo5cap212.
Lielākā daļa riteņbraucēju pašlaik atrodas ceļā uz otro kontrolpunktu Montegrapā, Itālijā. Trešais kontrolpunkts ir Slovākijā, Tatru kalnos, bet ceturtais Transilvānijā Rumānijā.
«Būtu labi, ja varētu sasniegt kontrolpunktus un finišu laikā. Tas jau būtu sasniegums priekš manis... Var atgadīties tehniska problēma, un ar to viss var beigties. Ir bail no kalniem, lietus un auksta laika, jo ekipējums, kas tiks ņemts līdzi, būs minimāls. Būs daudz jāplāno un ļoti daudz jātrenējas,» TVNET janvārī norādīja Āboltiņš.
Spicākie «Transcontinental Race» braucēji daudzas prestižas šosejas riteņbraukšanas sacensības neuztver īpaši nopietni, jo tajās piedalās komandas, tiek pieļauts draftings, pēc posmiem sportisti nonāk masiera aprūpē, iespējams katru vakaru atpūsties ērtā gultā un baudīt šefpavāra pagatavotu maltīti.
Tāpat «Transcontinental Race» dalībniekiem līdzi ir bagāža, kas nozīmē lieku svaru un grūtāku braukšanu.
Šajā nedēļā sacensības vēl grūtākas padarīs Eiropā esošais karstums. Temperatūra tās lielākajā daļā pārsniegs 30 grādu.
Vairums finišējušo dalībnieku sacensības noslēdz pēc ceļā pavadītām 14 līdz 16 dienām, vidēji dienā veicot 220 līdz 280 kilometru.
/nginx/o/2018/07/19/10921156t1h39f7.jpg)
