Otrdien, 29. maijā, atjaunotajā stadionā «Daugava» norisinājās starptautiskas sacensības «Rīgas kausi», līdz ar to var teikt, ka pilnā sparā sākusies vieglatlētikas sezona. Šajās sacensībās tika labots 31 gadu sens Latvijas rekords 100 metru sprintā sievietēm. TVNET piedāvā apskatu, kurā var iepazīties ar rekordu īpašniekiem, ko apkopojusi Latvijas Vieglatlētikas savienība (LVS).
/nginx/o/2018/07/04/7997552t1h34d4.jpg)
Latvijas rekords 100 metru sprintā vīriešiem kopš 2011. gada ar rezultātu 10,18 sekundes pieder Ronaldam Arājam. Savukārt 200 metros Latvijā labāko rezultātu uzrādījis Sergejs Inšakovs, kurš 1996. gadā skrējienu veica 20,41 sekundē. Tikmēr 400 metros Latvijas rekords 45,60 sekundes kopš 2017. gada vasaras pieder Jānim Leitim.
Kopš 80. gadiem Latvijas rekordu īpašniece visās trijās sprinta distancēs sievietēm bija Vineta Ikauniece, daudzcīņnieces Lauras Ikaunieces-Admidiņas mamma. Taču tagad 100 metros titulu ieguvusi Sindija Bukša, kura otrdien «Rīgas kausu» sacensībās uzvarēja ar rezultātu 11,29 sekundes, par 0,05 sekundēm labojot Latvijas rekordu, kas 31 gadu piederēja Vinetai Ikauniecei.
Savukārt 200 un 400 metrus Latvijā joprojām visātrāk skrējusi Vineta Ikauniece. Kopš 1987. gada viņai pieder Latvijas rekords 200 metros ar rezultātu 22,49 sekundes, bet 400 metros kopš 1988. gada neviena Latvijas vieglatlēte nav skrējusi ātrāk par 50,71 sekundi.
800 metru distancē vīriešiem Latvijas rekords ir 1 minūte un 43,67 sekundes, kas kopš 2006. gada pieder Dmitrijam Miļkevičam, Tikmēr 1500 metros Dmitrijs Jurkevičs ir Latvijas rekordists - 2011. gadā rezultāts 3 minūtes un 37,35 sekundes.
Sieviešu konkurencē Latvijas rekords 800 metros (1 minūte un 58,64 sekundes) kopš 1984. gada pieder Maritai Ārentei, bet 1500 metrus visātrāk skrējusi Rita Vilciņa, kura 1979. gadā distanci veica ar rezultātu 4 minūtes un 9,8 sekundes.
Dmitrijam Jurkevičam pieder Latvijas rekords arī 3000 metru distancē. Viņš 2014. gadā uzrādīja rezultātu 7 minūtes un 49,51 sekunde.
Tikmēr 5000 metru distancē kopš 1971. gada neviens Latvijas vieglatlēts nav skrējis ātrāk par Juri Grustiņu, kuram joprojām pieder valsts rekords 13 minūtes un 34,20 sekundes.
Savukārt 10 000 metros ar rezultātu 28 minūtes un 25,80 sekundes kopš 1973. gada Latvijas rekorda īpašnieks ir Genādijs Hlistovs.
Šajās trijās skriešanas distancēs sieviešu konkurencē visi trīs Latvijas rekordi pieder Jeļenai Prokopčukai:
Latvijas rekordi pusmaratonā un maratonā pieder Valērijam Žolnerovičam. 21 kilometra un 97,5 metru distanci viņš visātrāk noskrēja 2011. gadā - 1 stundā, 4 minūtēs un 43 sekundēs. Savukārt 42 kilometrus un 195 metrus Žolnerovičs veicis 2 stundās, 14 minūtēs un 33 sekundēs.
Savukārt dāmām arī šajās skriešanas garajās distancēs Latvijas rekordiste ir Jeļena Prokopčuka. Pusmaratonu 2001. gadā viņa veica 1 stundā, 8 minūtēs un 43 sekundēs, bet maratonu 2005. gadā 2 stundās, 22 minūtēs un 56 sekundes.
2000. gada Sidnejas olimpisko spēļu vicečempions 50 kilometru soļošanā Aigars Fadejevs ir Latvijas rekordists 5 distancēs:
Savukārt 100 km soļojumā Latvija rekords pieder Modrim Liepiņam, kurš 2001. gadā uzrādīja rezultātu 8 stundas, 48 minūtes un 28 sekundes.
Tikmēr dāmu konkurencē 5 rekordi pieder Jolantai Dukurei:
20 km soļošanā Latvijas rekordiste ir Agnese Pastare ar rezultātu 1 stunda, 29 minūtes un 55 sekundes, kas sasniegts 2013. gadā.
110 metru barjerskriešanā Latvijas rekordists ir Staņislavs Olijars ar rezultātu 13,08 sekundes, kas sasniegts 2003. gadā. Savukārt 400 metru distancē valsts labāko rezultātu sasniedzis Viktors Lācis - 49,60 sekundes 2001. gadā. Tikmēr 3000 metru šķēršļu skrējienā Latvijas rekords pieder Gatim Deksnim, kurš 1988. gadā uzrādīja rezultātu 8 minūtes un 31,35 sekundes.
100 metru barjerskriešanā dāmām Ludmila Olijare ir Latvijas rekordiste ar rezultātu 12,90 sekundes (1989. gads), 400 metru distancē Lana Jēkabsone (55,46 sekundes, 1996. gads), 3000 metru šķēršļu skrējienā Poļina Jeļizarova (9 minūtes un 27,21 sekunde, 2012. gads).
Augstlēkšanā vīriešiem kopš 1992. gada Latvijas rekordists ar rezultātu 2,30 metri ir Normuds Sietiņš, tikmēr kārtslēkšanā valsts rekords kopš 1987. gada pieder Aleksandram Obižajevam ar rezultātu 5,80 metri.
Tāllēkšanā kungiem ar rezultātu 8,08 metri (2016. gads) Latvijas rekords pieder Elvijam Misānam, savukārt trīssoļlēkšanā valsts rekordists ir Māris Bružiks ar rezultātu 17,56 metri (1988. gads).
Latvijas rekordiste augstlēkšanā sievietēm ir Valentīna Gotovska ar rezultātu 1,97 metri (1990. gads), bet kārtslēkšanā mūsu valstī labāko rezultātu 4,20 metri (2012. gads) uzrādījusi Krista Obižajeva.
Tāllēkšanā sievietēm Latvijas rekords ir 6,92 metri, ar šo rezultātu Ineta Radeviča kļuva par Eiropas čempioni 2010. gadā. Savukārt trīssoļlēkšanā ar rezultātu 14,76 metri (1997. gads) Latvijas rekordiste ir Gundega Sproģe.
Lodes grūšanā vīriešiem Latvijas rekordists ir Jānis Bojārs ar rezultātu 21,74 metri, kas tika sasniegts 1984. gadā. Savukārt diska mešanā Latvijas vieglatlētikā labākais rezultāts pieder Staņislavam Skruļam - 62 metri 1975. gadā.
Kopš 2009. gada Latvijas rekordists vesera mešanā ar rezultātu 80,14 metri ir Igors Sokolovs, bet šķēpmešanā (kopš šķēpu konstrukcijas izmaiņām 1986. gadā) labāko rezultātu uzrādījis Vadims Vasiļevskis (90,73 metri 2007. gadā).
Lodes grūšanā sievietēm Skaidrīte Baikova ir Latvijas rekordiste ar rezultātu 18,75 metri (1984. gads), bet diska mešanā Malda Lange - 65,06 metri (1988. gads).
Vesera mešanā kopš 2012. gada ar rezultātu 68,94 metri Latvijas rekords pieder Laurai Igaunei, bet šķēpmešanā dāmām valsts labākais rezultāts ir 66,18 metri, ko pirms diviem gadiem sasniedza Madara Palameika.
Latvijas rekordists desmitcīņā ir Edgars Eriņš ar rezultātu 8312 punkti, kas sasniegts 2011. gadā.
Savukārt septiņcīņā ar rezultātu 6815 punkti kopš pagājušā gada Latvijas rekords pieder Laurai Ikauniecei-Admidiņai.
