Volejbola tradīcijas Latvijā ir ļoti spēcīgas, tomēr, lai izlase sasniegtu augstus rezultātus, būs nepieciešama visas volejbola sabiedrības palīdzība, otrdien preses konferencē pauda jaunais Latvijas valstsvienības galvenais treneris Avo Kēls.
Izlases jaunais treneris Kēls: Latvijas volejbola tradīcijas ir ļoti spēcīgas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pagājušajā nedēļā par Latvijas izlases galveno treneri tika apstiprināts pazīstamais igaunis Kēls, kurš nomainījis iepriekšējo desmitgadi postenī pavadījušo Raimondu Vildi.
«Iepriekšējos desmit gados bija arī priecīgi brīži, tomēr ne viss izdevās,» pauda Latvijas Volejbola federācijas (LVF) prezidents Atis Sausnītis, sakot paldies Vildem un visiem viņa palīgiem, kuri strādājuši ar valstsvienību.
«Izvērtējot visus par un pret, nonācām pie vērtējuma, ka vismaz divus gadus mūsu galvenais treneris būs Kēls, kurš ir zināms gan kā spēlētājs, gan treneris,» piebilda LVF vadītājs.
«Sadarbības pārtraukšanu ar Vildi bija loģisks lēmums, jo skatītāji prasa rezultātu,» teica Sausnītis, bet uzsvēra, ka federācijas lēmumu, nomainīt Vildi, neiespaidoja Latvijas izlases spēlētāju vēstule, kurā viņi izteica neuzticību trenerim. Sausnītis stāstīja, ka jautājums par iespējamu Vildes nomaiņu federācijā ticis skatīts pēc katra cikla, tomēr tagad uzlabojušās federācijas finansiālās iespējas, tāpēc radusies iespēja noslēgt līgumu ar Kēlu.
«Divreiz esmu aizvedis Igauniju līdz Eiropas čempionāta finālturnīram un ļoti vēlētos to paveikt arī ar Latvijas izlasi. Solu dot visu labāko, ko spēšu, lai realizētu šo vēlmi,» stāstīja Kēls. «Mērķis var tikt sasniegts vien labā kopdarbībā, tāpēc būs nepieciešama palīdzība no visiem cilvēkiem, kas saistīti ar volejbolu.»
Kēls atcerējās, ka padomju laikos un arī deviņdesmito gadu sākumā Igaunijas izlase vienmēr Latvijai zaudējusi trijos setos.
«Latvijā volejbola tradīcijas ir loti spēcīgas un ceru, ka izdosies tās atjaunot. Kaut arī kopumā pēdējo gadu rezultāti rāda, ka Latvijas volejbolā viss ir kārtībā - divreiz izdevās tikt Eiropas čempionāta kvalifikācijas «play-off» kārtā, turklāt Turcijai tika zaudēts vien «zelta setā»,» teica Kēls. «Tas rāda, ka Raimonds Vilde ar saviem spēlētājiem bija tuvu Eiropas čempionāta līmenim.»
Latvijas Volejbola federācija Kēlam rekomendējusi, ka par vienu no viņa palīgiem varētu kļūt vietējais speciālists Guntis Atars. «Visi federācijas lēmumi ir rekomendējoši un gala lēmumu pieņemšu pats, jo rezultātu prasīs no manis,» komentēja pats igaunis, kurš paplašināto kandidātu sarakstu sola nosaukt janvārī.
Kā teica LVF ģenerālsekretārs Ainārs Dakša, jaunā izlases galvenā trenera meklējumi sākti vasarā, bet pēc Eiropas čempionāta pludmales volejbolā bija apzināti potenciālie kandidāti.
«Nākamajā Treneru komitejas sanāksmē treneris prezentēs darba programmu, tiesa, pagaidām vēl nav pilnībā zināms Eiropas līgas formāts. Sašaurinājusies Pasaules līga, kas padarīs spēcīgāku Eiropas līgu. Ceram, ka tas sekmēs mūsu iespējas sagatavoties kvalifikācijas turnīram,» teica Dakša.
Kā noskaidrojās pagājušajā nedēļā izlase 2019.gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā spēlēs vienā apakšgrupā ar Izraēlu, kā arī galvenā trenera Avo Kēla dzimteni Igauniju. Šeit pirmie divi mači notiks nākamā gada augustā, bet noslēdzošie divi - 2019.gada janvārī. Pirms tam izlase, visticamāk, nākamajā vasarā spēlēs Eiropas līgā, kurā atgriezīsies pēc desmitgades prombūtnes. Dalība šajās sacensībās bija viens no priekšnosacījumiem, lai Kēls piekristu stāties amatā.
Kā teica Dakša, Kēls pelnīs tikpat daudz kā iepriekšējā ciklā saņēma Vilde. «Tomēr atalgojuma jautājumu treneris nekad nav nostādījis kā pirmo - vienmēr svarīgākie bijuši mērķi. Tiesa, mums mērķis tikt finālturnīrā bijis vienmēr.»
Dakša stāstīja, ka Latvija par iespēju atgriezties Eiropas līgā domājusi arī iepriekš, tomēr vismaz pērn to iztraucējusi Eiropas čempionāta pludmales volejbolā rīkošana, jo tas federācijai vienlaicīgi dotu divus smagus finansiālos slogus. Federācijas ģenerālsekretārs nesolīja, ka Eiropas līgas un arī Eiropas čempionāta atlases spēles būs iespēja redzēt Rīgas skatītājiem.
Latvijas volejbola izlase līdz šim vienīgo reizi Eiropas līgā spēlēja 2007.gadā, kas bija pirms ekonomiskās krīzes, mājas spēles uzņemot toreiz vēl pavisam jaunajā «Arēnā Rīga». Kā atzīst Dakša, pašlaik, visticamāk, dalība Eiropas līgā izmaksās līdz 100 000 eiro, bet pēdējos gados izmaksas samazinājušās, jo mainījusies izspēles sistēma un tagad sacensības tiek izspēlētas sabraukumos.
Patlaban 55 gadus vecais Kēls ir ar lielu pieredzi volejbolā, jo pats savulaik bija augsta līmeņa spēlētājs, kā arī ilgus gadus vadījis Igaunijas izlasi.
Kēls sportista karjerā pārstāvēja Igaunijas komandu Tallinas «Kalev», ar kuru spēlēja PSRS augstākās un pirmās līgas čempionātos, bet 90.gados spēlēja dažādos Somijas klubos. 1996.gadā viņš kopā ar Kaido Krēnu kvalificējās Atlantas olimpiskajām spēlēm pludmales volejbolā un ieņēma tur dalītu 17.vietu.
Kā treneris Baltijas līgā, Igaunijas čempionātā un Igaunijas kausa izcīņā Kēls ar dažādām komandām ir izcīnījis 22 titulus. Šosezon viņš vada Baltijas līgas komandu, kurā spēlē arī izlases volejbolists Toms Švāns.
Ar Igaunijas izlasi Kēls strādāja deviņus gadus.
Nākamajā dienā pēc Kēla apstiprināšanas amatā risinājās 2019.gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas izloze, Latvija pretiniekos iegūstot Igauniju un Izraēlu.
Kvalifikācijā izlases tika sadalītas septiņās apakšgrupās, piecās esot pa četrām, bet divās - pa trim izlasēm. Atlase sāksies 2018.gada augustā, pēc divu apļu turnīra finālturnīram kvalificējoties visu grupu uzvarētājām, kā arī piecas labākās otro vietu ieguvējām. Lai noteiktu otrās labākās izlases, «lielajās grupās» netiks ņemtas vērā spēles ar ceturtajā vietā palikušajām komandām.
Latvija ar Igauniju tikās šī gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas izšķirošajā kārtā, kur abos mačos uzvarēja igauņi. Latvija līdz šim vienīgo reizi finālturnīrā piedalījusies 1995.gadā, bet līdz ar zaudējumu igauņiem tā otro reizi trīs gadu laikā palika soļa attālumā no Eiropas čempionāta.
Pirms pusotra mēneša notikušajā finālturnīrā Igaunijas volejbolisti zaudēja visās trijās spēlēs, uzvarot divus setus, un neizkļuva no apakšgrupas. Igauņi čempionāta noslēgumā ierindojās 13.vietā 16 komandu konkurencē.
Igaunijas izlase spēlējusi četros finālturnīros, divreiz iekļūstot izslēgšanas turnīrā, kur gan netika pārvarēta pirmā kārtā. Pērn igauņi triumfēja Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) Eiropas līgas turnīrā.
Tikmēr ar Izraēlu Latvijas volejbolisti tikās maijā 2018.gada pasaules kausa kvalifikācijas turnīra otrās kārtas turnīrā, piecu setu cīņā ciezdami zaudējumu. Izraēla līdz šim vienīgo reizi piedalījusies 1971.gada Eiropas čempionātā.
2019.gada Eiropas čempionāti gan vīru, gan dāmu konkurencē būs pirmie, kuros dalībnieku skaits būs palielināts no 16 līdz 24 izlasēm. Tāpat Eiropas Volejbola konfederācija (CEV) seko kontinenta sportā esošajām tendencēm un katru turnīru rīkos uzreiz četrās valstīs.