Boits pasaules mediju uzmanību izpelnījās Nagano, kur kļuva par pirmo savas valsts pārstāvi ziemas olimpiskajās spēlēs. Boits 10 kilometru distancē finišēja pēdējā, 92.vietā, taču saņēma uzslavas par savu apņēmību un izturību.

Kenijietis startēja arī 2002.gada olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā, kur sprinta sacensībās spēja apsteigt jau trīs pretiniekus, bet 2006.gadā Turīnā 15 kilometru distancē viņš bija jau piektais no beigām.

Boits nopietni gatavojās arī Vankūveras olimpiskajām spēlēm, kas viņam būtu pēdējās karjerā, taču kenijieša starts ir apdraudēts. Pēc Starptautiskās Slēpošanas federācijas (FIS) noteiktajiem kvalifikācijas kritērijiem, potenciālajiem dalībniekiem atsevišķā distancē jānopelna mazāk par 500 FIS punktiem. Izņēmums ir 15 kilometru distance, kurā maksimālais punktu skaits ir 300, jo citādi iespēju startēt olimpiskajās spēlēs iegūtu pārāk daudz slēpotāju.

Boits, kurš šosezon vairākkārt centās izpildīt normatīvu, to tomēr nespēja, kādās sacensībās tiekot pie 302 punktiem, kas gan ir par daudz, lai startētu Vankūverā. Kenijietis ir iesniedzis apelācijas prasību FIS un Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai, lūdzot atļauju tomēr startēt. Savu lūgumu neatlaidīgais 38 gadus vecais slēpotājs, kurš agrāk bija vidējo distanču skrējējs, pamato ar lielajiem izdevumiem, ko veltījis, gatavojoties sacensībām.

Boits, kurš ar ģimenes un draugu atbalstu jau ir ieradies Vankūverā, atklājis, ka lielāko daļu trenējies dzimtenē ar rollerslēpēm, taču pēc iespējas cenšas trenēties arī uz sniega Somijā. Tam gan ir vairāki šķēršļi, no kuriem nopietnākais ir finansiālais jautājums. "Pagājušajā gaidā, lai tiktu uz treniņiem Somijā, es pārdevu piecas govis. Finansiālā ziņā man ir ļoti grūti," aģentūrai AFP sacīja kenijietis.

Boitam izredzes tikt olimpisko spēļu dalībnieku sarakstā būs tad, ja startam Vankūverā pieteiksies mazāk par 310 distanču slēpotājiem.

_{Olimpiskās ziņas tapušas sadarbībā ar a/s "Aldaris"}