2011./2012. gada sezona skeletonā rit Latvijas sportistu - Martina un Tomasa Dukuru zīmē. Iepriekš jaunākā brāļa (Martina) panākumi aizēnoja vecākā sniegumu, taču šī sezona ir izvērsusies citādi, jo uz goda pjedestāla plecu pie pleca vairākkārt kāpuši abi. Raudzīju uzzināt, ko par brāļu sasniegumiem domā sportistu treneris un tēvs vienā personā Dainis Dukurs.
Sezonu vērtē ļoti pozitīvi
«Sezonas pirmo pusi vērtēju pozitīvi, jo Martins šobrīd ir Pasaules kausa izcīņas līderis, bet Tomass ir ceturtais un tikai dažus punktus zaudē trešajai vietai. Ne tik veiksmīgi izvērsās pēdējās sacensības Kenigzē, kur izcīnījām 6. un 7. vietu, lai gan pazīmes bija tādas, ka jābūt labāk. Tomēr katrs ir cilvēks un kļūdās. Toties liels gandarījums ir par dubultuzvaru Eiropas čempionātā, kas Latvijas Olimpiskās vienības dalībniekiem ir maizes mači. Tur esam startējuši ļoti labi, tā ka ir cerība, ka saņemsim atbalstu arī turpmākajos gados - līdz Soču olimpiādei,» pastāstīja Dainis Dukurs.
Brāļu sniegums šajā sezonā ir izteikti spožs, tomēr pēdējā Pasaules kausa posmā neviens no Dukuriem uz goda pjedestāla nekāpa, jo pieļāva kļūdas, kas liedza cīnīties par medaļām.
M. Dukurs. Foto: AP/Scanpix
«Abi kļūdījās vienā un tajā pašā vietā, turklāt abos braucienos, kas nav raksturīgi.
Martins gāja uz pilnu banku.
Mēs, treneri centāmies pateikt, ka tajā vietā vajag ar rezervi braukt - ar kāju izstūrēt virāžu, bet Martins bija apņēmības pilns uzvarēt Rommelu. Varētu teikt, ka viņš riskēja. Pietrūka apmēram trīs centimetri, un ar priekšējo bamperu aizķēra bortu un nolika uz muguras. Atkārtojumos analizējot šo situāciju, mēs secinājām, ka klāt stāvēja arī veiksme, jo nenotraumējās.»Martins ir nedaudz sasitis roku un gurnu, taču jau trenējas Sanktmoricā, kur jau šajā nedēļas nogalē notiks nākamais Pasaules kausa izcīņas posms.
«Šajā sezonā mēs redzam, ka Tomass startā ir pietuvojies Martinam. Martina pluss ir tas, ka viņš šobrīd brauc ar skeletonu, kuru ir apguvis ilgāku laiku. Savukārt Tomasam modeli centāmies pielāgot jau no 2009. gada, bet nu jau ir 2012. gads. Parēķiniet, cik ilgs laiks ir pagājis līdz mēs esam atraduši īsto centrējumu. Viņš ir atradis kopīgu valodu un sāk šo skeletonu izprast līdz galam.»
Prognozēs par pasaules čempionātu - piesardzīgs
Februāra vidū Leikplesidas trasē risināsies pasaules čempionāts. Brāļu tēvs uzskata, ka šī trase viņa audzēkņiem ir visnotaļ parocīga.
«Trase ir interesanta. Riktīga darba trase, kur jāprot izbraukt un nepietiek vien ar labu tehniku. Varbūt mums nav tādu priekšrocību, jo neizbraucām uz treniņnometni. Konkurenti gan aizbrauca piebraukt, taču mēs aiz apsvēruma, lai ieekonomētu līdzekļus, palikām mājās. Mūsu rīcībā būs seši treniņbraucieni. Pirmdien mums pabeigs jaunas slidas, kas tiek gatavotas tieši šai trasei. Ja tas viss saliksies kopā, mēs būsim konkurētspējīgi.
Protams, sešinieks ir mūsu mazais mērķis, un ir domas tikt arī augstāk.
Bet šobrīd mums nav neviena no priekšrocībām. Vienīgi varu minēt mūsu meistarību un starta ieskrējienu, jo tur būs daži nezināmie - kāda trase būs pavasarī.»
T. Dukurs. Foto: RIA Novosti/Scanpix
Dukuru ģimene ir paraugs sekeletona pasaulē. Viņi neliedz padomu, un pret viņiem izturas ar cieņu.
«Lielos vilcienos pret mums izturas ļoti pozitīvi, jo mēs visiem esam atvērti, ar visiem komunicējam. Skeletona sabiedrībā uz mums skatās ļoti pozitīvi.
Viens amerikānis ir nodefinējis - tas, kā Martins brauc, nav tīri.
Bet treneri nāk klāt un uzteic labo attieksmi. Mūs vienmēr filmē, arī treniņos. Ir pat tādi, kas nāk pēc padoma un jautā: kā tu šo vietu izbrauc? Ir bijuši gadījumi, kad mēs pasakām priekšā, lai sportisti negūtu traumas un lai iznākums būtu pozitīvāks. Protams, visu mēs neatklājam.»Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā Martins ar iegūtiem 1076 punktiem ir pārliecinošā līderpozīcijā, viņam seko vācietis Franks Rommels (1003 punkti), trešais ir Krievijas sportists Aleksandrs Tretjakovs (970 punkti), bet ceturto vietu ar 956 punktiem ieņem Tomass.
Martins un Tomass šogad Altenbergas trasē Vācijā izcīnīja attiecīgi zelta un sudraba godalgu.
