Kamaniņu braucēja Cauce: Kāds vīrietis brīnījās, kad būvmateriālu veikalā meklēju smilšpapīru

Kā pagāja tava vasara, gatavojoties olimpiskajai sezonai?

Katru vasaru sezonai gatavojamies nopietni. Nevarētu teikt, ka olimpiskajai sezonai gatavojamies kaut kā īpašāk. Tad varētu padomāt, ka līdz tam trīs gadus nekas netiek darīts - tā nav. Trīs gadu laikā ieliekam bāzi, lai mēs būtu pēc iespējas spēcīgāki uz olimpiskajām spēlēm. Vasara pagāja labi. Nedaudz pamainījām treniņu programmu. Nestrādājām tik bieži svaru zālē, vairāk staipījām un trenējām dziļos muskuļus, tādā veidā samazinot traumu risku, kas olimpiskajā sezonā jo sevišķi ir svarīgi. Bija problēmas ar plecu, bet tagad viss ir kārtībā. Vasara paskrēja ļoti ātri.

Kā ir ar tehniku, pirms olimpiskās sezonas ir kaut kas pamainījies?

Man ir vienas pilnīgi jaunas kamanas, bet vecās vēl nost neliekam. Cenšamies abas testēt un salīdzināt. Vecās kamanas ir pietiekami ātras, bet ne ļoti ātras. Uz nometni Dienvidkorejā, kur būsim desmit dienas, ņemsim līdzi abas kamanas. Pēc šīs nometnes vajadzētu būt 100% pārliecībai, ar kurām kamanām braukšu olimpiskajās spēlēs. Lai pēc tam vairāk nebūtu jāšausta galva par tehniku, un varētu koncentrēties tikai braukšanai.

Puiši visai daudz paši darbojas ar «dzelžiem». Cik daudz tu pati pieliec roku tehnikai?

Siguldā nesen būvmateriālu veikalā meklēju smilšpapīru. Kāds vīrietis pienāca klāt un sacīja, ka šeit ir nepierasti redzēt sievieti (smejas). Atbildēju, ka man tāds darbs. Tehnikai pielieku arī savu roku. Konsultējoties ar treneri un daļu darba paveicu pati. Man grūtākais ir apstrādāt pilnīgi jaunu slidu, kas ir ārkārtīgi ilgi jāslīpē. Četras stundas pavadīju slīpējot, taču slida vēl nav pat tuvu gatava braukšanai. Kad slidas ir sagatavotas sacensībām, tad vairs nav tādu tehnisko darbu, ko man nepatiktu darīt pašai.

Sev esi izvirzījusi mērķi sezonai? Kāds ir rezultāts, ar kuru būtu apmierināta pēc sezonas?

Es būšu apmierināta, ja izdosies pieci lieliski braucieni, kas man pašai patiktu. Konkrētas vietas, it sevišķi runājot par olimpiskajām spēlēm, negrasos prognozēt. Šobrīd arī vēl nevar zināt, kā sagatavojušies konkurenti. Katrs sportists tiecas pēc iespējas labāka rezultāta. Galvenais izdarīt maksimumu no savas puses, tad arī rezultāti neizpaliks.

Tavā skatījumā, kāda ir Phjončhanas olimpiskā trase?

Neviena trase nav viegla, katrai ir savas nianses. Manuprāt, Phjončhanas olimpiskā trase ir interesanta. Man patīk, tur katrs brauciens šķiet interesants. Viņa īsti nav līdzīga nevienai citai trasei. Man ļoti patīk Soču trase, tā arī šķiet interesanta. Žēl, ka tur nebūs Pasaules kausa posms.

Soču trase noteikti saistās ar siltām atmiņām...

Jā, protams. Tomēr tur arī laika apstākļi ir silti, kas man patīk. Tai trasei biju atkodusi nianses, braucu tajā ar ļoti labām sajūtām un pārliecību.

Phjončhanas olimpiskās spēles pasaulē gaida ar divējādām sajūtām. Vienus māc bažas par drošību, citus īpaši nesatrauc politiskie procesi. Ziemeļkoreja atrodas salīdzinoši ļoti tuvu olimpisko spēļu norises vietai... Kā tu raugies uz to?

Esmu par to aizdomājusies. Kaut kādā mērā jau ir bailīgi. Taču es jau tur nekā nevaru izdarīt. Būtu muļķīgi drošības draudu dēļ neaizbraukt uz olimpiskajām spēlēm, kaut beigās tās aizvadītas veiksmīgi. Šobrīd pasaulē jebkur ir bīstami un var notikt jebkas.

Lai pilnvērtīgi sagatavotos sezonai, sevišķi olimpiskajām spēlēm, jūties nodrošināta ar visu nepieciešamo?

Nekas nepietrūkst. Šobrīd nav un nekad arī nav bijis par ko sūdzēties. Tehnika, dzīvošana, ēšana un nokļūšana uz sacensībām - viss tiek nodrošināts.

Dažu gadu laikā kamaniņu sportā ieviesīs divnieku ekipāžu sacensības arī sievietēm. Ka tu uz to skaties?

Noteikti, tas būs interesanti. Skatītājiem varētu patikt.

Pašai nav interese pamēģināt, piemēram, tandēmā ar Ullu Zirni?

Nē, neesmu par to domājusi (smejas). Man tas būtu grūti - braucot uzticēties vēl kādam. Esmu pieradusi braukt viena un paļauties uz sevi. Ja kaut kas neizdodas, var vainot vienīgi pat sevi. Piemēram, vadot automašīnu ar vēl kādu līdzbraucēju, nespētu braukt pārgalvīgi kā es to varētu atļauties vienatnē, jo jāuzņemas atbildība par citiem.

Ko tev novēlēt?

Veselību un izturību - gan man, gan visai kamaniņu braucēju izlasei. Tas profesionāliem sportistiem ir pats svarīgākais.