Brāļi Šici: Vecās kamanas noliktas malā; olimpiādei - slīpējam jaunās

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Straujiem soļiem tuvojas ziemas sporta veidu sezona. Ar startu Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, tā būs četrgades galvenā. Latvijai, domājot par Olimpiādes spēlēm, cerības saistās ar kamaniņu duetu Andri un Juri Šiciem, kuru krājumā ir olimpiskais sudrabs un divas bronzas godalgas. Brāļi nopietni strādā, lai īstenotu savu kluso mērķi.

Pastāstiet, kā jums līdz šim klājies gatavošanās posmā gaidāmajai sezonai. Šī būs olimpiskā sezonā un vai tas ko jūsu treniņos ir mainījis, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem?

Andris: Protams, mūsu treneris Jānis Liepa ir ļoti kreatīvs un viņš vienmēr seko līdz jaunākajām tendencēm ne tikai tehnikā, bet arī sagatavošanās procesā. Uzskatu, ka šogad ieguldītais treniņu darbs ir ļoti liels un sagatavošanās nenotiek tikai šosezon. Cikls ir četri gadi un visa treniņu programma ir pakārtota olimpiskajām spēlēm četru gadu griezumā. Kā tas būs, varēsim pateikt tikai februārī. Līdz šim Jānis Liepa bijis precīzs un vienmēr uzsvēris to, ka varam sagatavoties vienām lielām sacensībām un cerams, ka nekas nebūs mainījies.

Juris: Pievienošos brālim. Mūsu domu gājiens ir viens un arī mērķis kopīgs. Mums parasti domas sakrīt. Ir bijis patīkami, ka šai sezonai gatavojamies četrus gadus un ir papildu motivācija. Vairāk vai mazāk no mūsu puses viss ir izdarīts. Ceru, ka olimpiskajām spēlēm būsim gatavi par 110 procentiem.

Zinu, ka gatavošanās posmā bijāt Lillehammerā, strādājāt arī Siguldā.

Andris: Kad treniņnometnes notiek ledus trasēs, tad cenšamies izbraukt uz ārzemēm. Mājas trase, tomēr ir mājas trase. Tajā nobraukt līdz finišam ir vieglāk, bet svešākā trasē jūt daudz vairāk nianses. Jūti lietas, kur jāuzlabo kamana... Ledus treniņos esam bijuši ārzemēs, kā jau minēji Norvēģijā, bet fizisko bāzi liekam tā, lai būtu pēc iespējas tuvāk mājām, tuvāk darbnīcai, kur gatavojam jauno tehniku, lai nezaudētu laiku no treniņiem līdz darbnīcai. Tādēļ fizisko bāzi liekam Siguldas tuvumā. Paldies pilsētai par jauno Siguldas sporta centru, kas mums ļoti palīdzējis sagatavošanās procesā.

Juris: Jā, tas atvieglo braukāšanu.

Norvēģijā esot bijušas teju visu valstu izlases, izņemot Krieviju. Vai manījāt šajos treniņos ko tādu, ko varat likt lietā savā labā?

Juris: Kaut kādas nianses, jā. Visas komandas skatās viena uz otru. Paši esam bijuši kreatīvi un daudz ko izmainījuši savādāk kā bija līdz šim. Tas nes pozitīvas tendences, bet, lai pilnībā pārbaudītu, ir jānobrauc kādas sacensības, lai redzētu vai virziens ir tik pareizs un labs, kā esam domājuši.

Kādi ir jauninājumi tehnikas ziņā?

Andris: Vecās kamanas ir noliktas malā un tās mēs neesam aiztikuši. Protams, attīstām jaunas kamanas un mums tādas ir vairākas. Cenšamies jauno tehniku attīstīt, lai tā būtu pēc iespējas ātrāka un vajadzības gadījumā salīdzināt ar vecajām kamanām. Sacensībās brauksim ar kamanām, kuras būs visātrākās. Pie visa tiek strādāts un vēl aizvien notiek process, esam darbībā. Mūsu nospraustais mērķis ir visu pabeigt līdz 25. oktobrim. Darba ir ļoti daudz.

Sanāk, ka jaunās sezonas ievads jums tehnikas dēļ būs sava veida eksperiments...

Juris: Līdz 25. oktobrim sūtīsim prom kamanas uz Phjončhanas olimpisko trasi, kur būs pēdējā treniņu nedēļa. Visus jauninājumus, kurus uzskatām par derīgiem un ātriem, tos mēģināsim paņemt līdzi un mums doto dienu laikā būs jābūt skaidrībai, ar kādām kamanām braukt uz olimpiskajām spēlēm.

Andris: Testēšana notiek jau tagad. Gan Siguldā, gan Norvēģijā viss tika testēts. Nevar visu sagatavot tā, lai uzreiz būtu gatavs. Viss nāk ar braukšanu, pieregulēšanu, pieslīpēšanu. Centīsimies visu paveikt līdz 25. oktobrim. Sacensības ir vienīgais veids, kā var pārbaudīt tehniku. Visiem ir vienādi sagatavots ledus, atdzesētas slieces un nav iespējas kādam slēpties un neparādīt maksimumu, uz ko ir gatavi.

Olimpiskajā trasē esat braukuši. Kā jums tā patīk?

Juris: Esam bijuši tur vairākas reizes. Nevarētu teikt, ka ar to esam uz «tu», bet nav arī uz «jūs». Mums vienmēr ir patikušas jaunā tipa trases. Ja tās ir ātras, tad patīk vēl vairāk. Korejas trasē gan bijuši vairāki profili.

Andris: Olimpiskajā trasē esam bijuši trīs reizes un visās sanāca pabraukt. Pirmajā reizē gan ne no pašas augšas. Katru reizi līdz šim ledus konfigurācija mainījusies un ceru, ka tā mums ir sava veida priekšrocība. Jācer, ka šo trasi varēsim saukt uz «tu».

Ja ir jautājumi par kamanām, vai jums talkā nāk arī Mārtiņš Rubenis?

Andris: Vairāk vai mazāk savas kamanas cenšamies paši izprast, izzināt. Mums pašiem jāpārvalda pār savām kamanām un jāzina jebkura nianse - ko tu maini un kāpēc tu maini.

Ko jūs domājat par Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas plānoto jauninājumu, kas paredz, ka 2020. gadā tiks ieviesta divnieka disciplīna sievietēm?

Juris: Īsti nav, ko domāt (smejas). Brālim šajā ziņā ir savs redzējums.

Andris: Biju klāt šajā procesā. Esmu Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas atlētu pārstāvis tehniskajos jautājumos un piedalījos šo jautājumu un tehnisko risinājumu izstrādāšanā. No savas pieredzes centos sniegt rekomendācijas, lai šī kamana būtu drošāka. Zinu, cik tas ir sarežģīti - jaunam iekāpt divniekā un uzreiz traukties pēc iespējas ātrāk. Mans ieteikums bija, lai kamana būtu pēc iespējas drošāka un lai nemēģinātu uzreiz uzstādīt ātruma rekordus, jo izmēģināšana notiks ar 16 gadus vecām meitenēm. Galvenais akcents bija drošība, lai nākamajā gadā šo projektu neaizvērtu. Janvāra pirmajā nedēļā būs sanāksme, kad būs gatavs prototips un tiks skatīts, kas jāmaina vai jāuzlabo.

Kādi bija jūsu secinājumi pēc iepriekšējās sezonas, kurā Pasaules kausa kopvērtējumā izcīnījāt piekto vietu?

Andris: Kopvērtējuma griezumā tā bija mūsu otra veiksmīgākā sezona. Vienmēr jau gribas labāk. Atskatoties uz pagājušo sezonu, esam daudz ko izsecinājuši, ko mēs darīsim savādāk. Sezona ir gara, posmi būs daudz, bet galvenais mērķis mums ir skaidrs. Tam arī gatavojamies. Ceru, ka neliksim vilties paši sev un skatītājiem, līdzjutējiem. Ar saviem mērķiem skaļi nebļaustāmies. Mēs to zinām, treneris to zina. Tas pieliks pie mums.

Kādas ir sajūtas pirms jaunās sezonas?

Andris: Ir sajūta, ka diennaktī stundas trūkst, lai visu paspētu. Strādājam, strādājam, strādājam.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu