Neparasti liels asteroīds 19.augustā palidos garām Zemei pietiekami tuvu, lai to varētu redzēt arī astronomi amatieri, pirmdien paziņoja ASV aerokosmiskā pārvalde NASA.
Apmēram 600 metru platais asteroīds būs redzams naksnīgajās debesīs vairākas dienas, bet vistuvāk Zemei atradīsies 19.augustā, kad tā attālums līdz mūsu planētai būs mazāk par 540 000 kilometriem, sacīja NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas direktors Dons Jomenss. Viņš piebilda, ka "nav pilnīgi nekādas varbūtības", ka asteroīds varētu nogāzties uz Zemes vai izraisīt kādu postu. Tuvākajā punktā asteroīds "2002 NY40" atradīsies apmēram 1,5 reizes tālāk par Mēness attālumu no Zemes. Pašlaik viņš kustās ar ātrumu 21 kilometrs sekundē. Parasti Zemes tuvumā novērotie asteroīdi ir mazāk par 30 metru diametrā. "Gadījumi, kad garām palido tāda izmēra objekti notiek tikai reizi 50 gados," sacīja Jomenss, runājot par gaidāmo tikšanos ar "2002 NY40". Objekta izmēri un nelielais attālums ļaus zinātniekiem sīkāk to izpētīt. Interese par asteroīdiem ievērojami palielinājusies pēc jūlija ziņojuma, ka asteroīds "2002NT7" var sadurties ar mūsu planētu 2019.gada 1.februārī. Drīz pēc tam zinātnieki gan izteicās, ka asteroīds tomēr palidos mūsu planētai garām. Sākotnējie aprēķini liecināja, ka aptuveni divus kilometrus platais asteroīds "2002 NT7" 2019.gada 1.februārī varētu ietriekties Zemē, taču jauni pētījumi liecina, ka tas tomēr nenotiks. "Līdz 28.jūlijam pārstrādājot vēl dažus novērojumus par asteroīdu "2002 NT7", mēs tagad varam izslēgt jebkādu iespēju ietriekties Zemē 2019.gada 1.februārī," teikts NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas paziņojumā. "Kaut arī mēs nevaram pagaidām pilnībā izslēgt sadursmes iespēju 2060.gada 1.februārī, izskatās ļoti ticami, ka arī šī iespēja drīzumā tiks izslēgta," norādīja laboratorija. Zinātnieki apgalvo, ka sadursmē ar asteroīdu, kura diametrs ir viens kilometrs, ietu bojā ceturtā daļa pasaules iedzīvotāju, taču šāds asteroīds kā "2002 NT7" iznīcinātu veselu kontinentu un izraisītu globālas klimata pārmaiņas - asteroīds var ietriekties Zemē ar ātrumu 28 kilometri sekundē. Reizi 100 miljonu gadu laikā Zemē ietriecas aptuveni 10 kilometrus plats objekts un zinātnieki uzskata, ka šādi pirms 65 miljoniem gadu izmiruši dinozauri. Kā norāda BBC, pirmo reizi asteroīds tika ievērots naktī uz 5.jūliju, izmantojot automātisko teleskopu Ņūmeksikas štatā, ASV. "2002NT7" apriņķo ap Sauli 837 dienās un tam ir elipsveida orbīta, sākot no aptuvenas Marsa orbītas līdz Zemes orbītai





