Francijas imperators Napoleons Bonaparts miris dabīgā nāvē ar kuņģa vēzi, un viņu nav noindējuši angļi, kā tika uzskatīts līdz šim. Šādi secinājuši trīs eksperti, veicot pētījumus, kuros izmantoti imperatora mati. Pētījumu rezultāti publicēti Francijas populārzinātniskā žurnāla "Science et vie" novembra numurā.
Napoleons miris dabīgā nāvē ar kuņģa vēzi.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
20.gadsimta 60.gados parādījās versija, ka Napoleons Sv.Helēnas salā noindēts ar arsēnu. Zinātnieki bija atraduši šīs indes pēdas nelaiķa matos. Jaunajā pētījumā tika izmantoti mati, kas Napoleonam nogriezti pēc nāves, kā arī dzīves laikā - 1805. un 1814.gadā. Pētījumos apstiprinājās, ka mati tik tiešām satur arsēnu, turklāt ļoti lielās devās. Arsēna pēdas atrastas visos paraugos - arī tajos matos, kas imperatoram nogriezti vēl ilgi pirms viņa nāves. Zinātnieki secinājuši, ka inde matos nokļuvusi nevis caur Napoleona organismu, bet gan ārēji. Pēc pētnieku domām, visticamāk, tas saistīts ar to, ka 19.gadsimtā matu uzglabāšanai tika izmantots ķīmiskais sastāvs, kas saturēja arsēnu. Tāpat iespējams, ka inde matos nonākusi no sodrējiem, tapešu līmes, žurku indes vai šaujamieročiem, jo tolaik lodes bija ar arsēnu. Turklāt indes koncentrācija matos bijusi tik liela, ka cilvēks no tās būtu momentā miris. Analizējot iespējamos Napoleona nāves cēloņus, zinātnieki secinājuši, ka viņš miris ar kuņģa vēzi. Par pierādījumu šai versijai kalpo gan simptomi, par kuriem imperators sūdzējies pirms nāves, gan viņa līķa sekcijas rezultāti.