Mainīgais gaismas ātrums ir pretrunā Einšteina relativitātes teorijai, kas nopietni iedragā tradicionālo fiziku. Taču daži fiziķi uzskata, ka analīzes rezultāti varētu palīdzēt izskaidrot vairākus mīklainus kosmoloģiskos fenomenus, piemēram, gandrīz vienmērīgo kosmosa temperatūru. Par to, ka gaismas ātrums teorētiski var būt nepastāvīgs, zinātnieki prāto jau sen. Taču līdz šim drošu pierādījumu tam nebija. Tagad, lūk, Amerikas nacionālās laboratorijas Losalmosā fiziķa Stīva Lamaro un Džastina Torgersona veiktā pētījuma rezultāti liecina par labu gaismas ātruma nepastāvīgumam. Runa nav par šā ātruma izmaiņām tagad, bet gan par svarīgās konstantes – gaismas ātruma vakuumā – izmaiņām visuma attīstīšanās laikā. Fiziķi to cenšas noskaidrot, izskaitļojot lielumu alfa jeb smalkās struktūras konstanti, kas nosaka elektromagnētiskā spēka stiprumu un ir vienlīdzīga aptuveni 0,00729735. Alfa ir pretēji proporcionāla gaismas ātrumam un arīdzan ir atkarīga no elektrona lādiņa un Planka konstantes. Šie pēdējie lielumi fizikā tiek uzskatīti par drošām konstantēm. Tādējādi alfas svārstībām kosmoloģijas mērogos ir jānorāda arī uz gaismas ātruma svārstībām, raksta New Scientist. Pirmais izaicinājums alfai tika mests 1998. gadā. Viktors Flembaums no Jaundienvidvelsas universitātes izmērīja, kā gaismu no attālajiem kvazāriem absorbēja starpzvaigžņu gāzu mākoņi. Toreiz tika noskaidrots, ka pirms 12 miljardiem gadu alfa bija būtiski mazāka. Iespējams, ka tā mainās visu laiku, taču tas notiek ļoti plūdeni. Saskaņā ar dažām teorijām šīs izmaiņas ir viļņveidīgas. Vēlāk austrālieša secinājumi tika apšaubīti. Pirms dažiem gadiem vācu zinātnieku veiktie kodolreakciju pētījumi liecināja par alfas pastāvīgumu, taču arī šis apgalvojums tika apšaubīts. Situācijas izpratnes galvenais moments: alfas konstante ietekmē dažādu izotopu dalīšanos kodolreakcijās. Gabonā atrodas pasaulē vienīgais dabiskais kodolreaktors Oklo, kurš izveidojās pirms diviem miljardiem gadu koncentrētās urāna rūdās dziļi zem zemes. Reaktors "darbojās" simtiem tūkstošus gadu, karsējot iežus, izdalot radiāciju un izraisot dalīšanās reakcijas. Šā reaktora "produkti" tika analizēti arī agrāk, taču Losalmosas zinātnieki apšaubīja iegūtos rezultātus un nolēma veikt atkārotu analīzi. Izrādās, ka kopš laika, kad darbojās šīs reaktors, līdz mūsdienām alfa ir nedaudz samazinājusies (astotajā ciparā aiz komata). Līdz ar to palielinājies gaismas ātrums. Neapšaubāmi, ka šo rezultātu atzīšanai, kas izraisīs revolūciju fizikā, ir nepieciešamas daudzas pārbaudes. Taču daži zinātnieki jau tagad ar lielāko prieku izņemtu alfu no konstantēm, kas palīdzētu atzīt vairākas teorijas.