Dažas planētas mūsu galaktikā, iespējams, glabā sevī milzīgus dārgumus: zem to virsmas var slēpties biezi dimanta slāņi, ziņo astronomi.
Mūsu saules sistēmā nav nevienas dimanta planētas, taču uz dažām planētām, kuras riņķo ap citām Piena Ceļa zvaigznēm, varētu būt pietiekami liels oglekļa daudzums, lai veidotu milzīgas dimanta plāksnes, sacīja Prinstonas universitātes astronoms Marks Kušners, raksta Reuters. Šāda veida planētas ir veidojušās savādāk nekā Zeme, Marss vai Venēra – tā dēvētās silikāta planētas lielākoties veidotas no silīcija-skābekļa savienojumiem. Kā skaidroja Kučners, planētām veidojoties no gāzēm, kurās ir liela daļa oglekļa vai neliels daudzums skābekļa, silikātu vietā varēja rasties oglekļa savienojumi – karbīdi vai grafīts. Spiediena ietekmē grafīts pārvēršas par dimantu, līdz ar to pastāv iespēja, ka ir izveidojušās planētas, kuru iekšienē ir vairākus kilometrus biezas dimanta plāksnes. Planētas, kuras riņķo ap pulsāru PSR 1257+12, varētu būt oglekļa planētas, kuras, iespējams, veidojušās, bojā ejot zvaigznei, kas novecojot ražoja arvien vairāk oglekļa, sacīja Kučners. Viņš arī skaidroja, ka šādas planētas varētu atrasties tuvāk mūsu galaktikas centram, kur zvaigžņu sastāvā varētu būt vairāk oglekļa. Galaktikām paliekot vecākām, tās kļūst bagātākas ar oglekli, tādējādi pastāv iespēja, ka nākotnē visas planētas var kļūt par oglekļa planētām.
