Neandertāliešu izzušana ir viens no lielākajiem antropoloģijas noslēpumiem. Pastāv daudzas teorijas. Saskaņā ar dažām no tām neandertāliešu intelektuālās attīstības līmenis salīdzinot ar homo sapiens bija ļoti zems, tādēļ viņi pakāpeniski tika izstumti no dzīvošanai piemērotiem reģioniem un izmira. Citi uzskata, ka neandertāliešus pazudināja pēdējais ledus laikmets, jo viņi nespēja pārciest tik zemas temperatūras. Taču visas šīs teorijas ir balstītas uz pieņēmumiem. Kā tieši homo sapiens izkonkurēja daudzās jomās izturīgākos un spēcīgākos neandertāliešus, joprojām nav skaidrs. Lūk, ir izvirzīta vēl viena teorija. Saskaņā ar to galvenais homo sapiens trumpis cīņa par izdzīvošanu bija brīvā apmaiņa, kas savukārt veicināja darba dalīšanu un specialitāšu rašanos: mednieki nodarbojās tikai ar medībām u.tml. Ideja, ka darba dalīšana un specializēšanās konkrētā jomā nodrošina veiksmīgāku eksistēšanu, tika izvirzīta jau 18. gadsimtā. Šīs idejas mērķis bija noskaidrot, kādēļ viena tauta ir bagātāka par otru. Taču līdz šim ideja netika saistīta ar neandertāliešu izmiršanu. Lai pārbaudītu savu teoriju, Vaiomingas universitātes ekonomists Džeisons Šogrens veica simulāciju ar iedzīvotāju skaitu. Neandertāliešiem tika dots handikaps: viens no simulācijas noteikumiem bija apstāklis, ka neandertālieši bija daudz prasmīgāki mednieki nekā homo sapiens un sagādāja vairāk pārtikas. Taču saskaņā ar simulācijas noteikumiem atšķirībā no homo sapiens starp neandertāliešiem nepastāvēja apmaiņa un darba dalīšana. Rezultātā divās no trim veiktajām simulācijām homo sapiens no neandertāliešiem tika vaļa 7000 gadu laikā. Trešajā gadījumā abi sugu pārstāvji mierīgi pastāvēja līdzās.