Atklājums, kas publicēts ASV žurnāla "Proceedings of the National Academy of Sciences" jaunākajā izdevumā, mūsdienu katastrofu analītiķiem sniedz jaunu "sliktāko scenāriju". Tam būtu jāpalīdz viņiem labāk aplēst risku vulkāna rajonā dzīvojošo cilvēku tūkstošiem.

Līdz šim uzskatīts, ka postošākais vulkāna izvirdums noticis mūsu ēras 79. gadā, kad nopostīta Pompeja.

Taču, pēc ASV un Itālijas zinātnieku domām, tā dēvētais Avellīno izvirdums pirms 3780 gadiem bija daudz postošāks.

Aptuveni 15 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Vezuva atrastas labi saglabājušās aizvēsturiska ciema atliekas. Vulkāniskie pelni un gāzes labi saglabājuši būdu aprises un mājdzīvnieku skeletus, un zinātnieki ārpus ciema zem metru biezas pumeka kārtas atrada vīrieša un sievietes skeletus.

Aptuveni 15 kilometru uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no Vezuva atrasti vulkāniskajos pelnos sacietējuši tūkstošiem cilvēku un dzīvnieku pēdu nospiedumi. To ceļš liecina par plašu un steidzīgu izpostītās apkārtnes pamešanu.

Pēc izvirduma dažas apmetnes nekavējoties atjaunotas, taču drīz vien pamestas, visticamāk, tāpēc, ka vide bijusi pilnīgi nopostīta, pavēstīja zinātnieki.

Džuzepe Mastrolorenco un Maikls F.Šeridans paziņoja, ka viņu atklājums ir "svarīgs solis uz priekšu mūsu zināšanās par Vezuvu".

Pēc viņu teiktā, Pompejas izvirdums licis domāt, ka reģions uz ziemeļiem no Neapoles nav apdraudēts, taču jaunākais atklājums liecina, ka apdraudēta teritorija ap vulkānu.

Pašlaik pēdējo reizi 1944.gadā izvirdušā vulkāna apkaimē dzīvo 600 000 cilvēku.

Vietējās amatpersonas piedāvā finansiālu palīdzību, lai pārliecinātu viņus pārcelties uz citurieni.

Lai tiktu galā iespējamā ārkārtas situācijā, civilās aizsardzības dienesti organizē vairākas evakuācijas mācības vulkānam vistuvāk dzīvojošo ciemu iedzīvotājiem.

Tiek uzskatīts, ka izvirduma gadījumā lava un pelni apdraud 200 kvadrātkilometrus plašu teritoriju.