Pretēji līdz šim pieņemtajam uzskatam, ka mūsdienu cilvēki (homo sapiens) pirms aptuveni 30 000 gadu faktiski iznīdējuši jeb izkonkurējuši savus attālos radiniekus neandertāliešus (homo neanderthalensis), Gibraltārā veikti izrakumi liecina, ka pat 4000 gadus šie abi atzari varējuši pastāvēt līdzās. Par to vēsta žurnāla Nature publicētais pētījums.

Bijis kopīgs sencis

Cik nu pašlaik izdevies noskaidrot zinātniekiem, cilvēki un neandertālieši ir cēlušies no kopīga senča, kas tiek dēvēts par homo heidelbergensis. Viņu ģenētiskās līnijas atdalījās pirms aptuveni 500 000 gadu, kad Vidusjūras reģiona Heidelbergas cilvēki un Āfrikas vidienē dzīvojošie sāka atšķirīgus attīstības ceļus. No pirmajiem cēlās neandertālieši, kas vēl salīdzinoši nesen kļūdaini tika uzskatīti par cilvēku senčiem, bet no otrajiem – homo sapiens.

Neandertālieši Eiropā un Āzijā ieradās pleistocēna perioda vidū (ne agrāk kā pirms 160 000 gadu, taču ļoti ticams, ka pat pirms 450 000 gadu). Savukārt mūsu priekšteči Eiropu apguva tikai pirms aptuveni 35 000 gadu.

Pirmo reizi par neandertāliešu eksistenci kļuva zināms 1856. gadā, kad Vācijas rietumos kādās kaļķu raktuvēs tika atrasts pārakmeņojies skelets. Zinātnieki to sākotnēji pat noturēja par lāča skeletu. Līdz šim laikam teritorijā no Anglijas dienvidiem līdz Tuvajiem Austrumiem atrastas ap 400 neandertāliešu mirstīgās atliekas, atgādina AFP.

Paralēli cilvēkiem

Žurnālā Nature publicētais pētījums zināmā mērā ir sensacionāls. Ar radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi veiktās analīzes liecina, ka neandertālieši pašreizējā Gibraltāra teritorijā dzīvojuši vēl pirms 28 000, bet ļoti iespējams – pat pirms 24 000 gadu (iepriekš bija uzskatīts, ka viņi izmiruši vismaz pirms 30 000 gadu).

Šādus rezultātus devuši sešus gadus ilgie izrakumi, kas veikti Gorhema alā Gibraltārā – vietā, kur senatnē savu mītni bija ierīkojuši neandertālieši. AFP ziņo, ka pavisam aptuveni 6 kilometrus garajā Gibraltāra ragā atrastas astoņas neandertāliešu apmetņu vietas.

Paši vecākie atradumi liecina, ka šajā vietā neandertālieši, kuri zināmā mērā uzskatāmi par Eiropas pamatiedzīvotājiem, savu apmetni iekārtojuši jau pirms 120 000 gadu. Visticamāk, ka lielāko daļu laika viņi klejojuši, meklējot medījumu, taču alu izmantojuši, lai gatavotu ēdienu, ieturētu maltītes un gulētu. Starp citu, aptuveni 40 metrus garajai alai ir lieliska ventilācija.

"Gorhema neandertālieši bija pēdējie uz zemes," uzskata pētījuma vadītājs, Gibraltāra muzeja speciālists Klaivs Finleizons. Pēc viņa domām, klinšainā apkaime, kalni un tuvumā esošā jūra ļāvusi gadu tūkstošiem saglabāties šai neandertāliešu apdzīvotājai kabatai pašā Eiropas nomalē – citur kontinentā šie cilvēkveidīgie jau sen bija izmiruši. "Šādās ielejās izdzīvo tikai nelielas kopienas, līdz ar to ir neiespējami, ka liels pārceļotāju vilnis izspiež iepriekšējo populāciju," uzskata K. Finleizons. Toties izrakumi liecina, ka šajā laikā cilvēki dzīvojuši Malagas apkaimē, kas atrodas tikai ap 100 kilometru no Gibraltāra, atgādina AFP.

Pateicīgs klimats

Kaut gan pirms aptuveni 28 000 gadu Eiropas ziemeļus jau bija sācis pārņemt kārtējais ledus laikmets, vietā, kur tiekas Vidusjūra un Atlantijas okeāns (tolaik gan to līmenis bijis par vairākiem metriem zemāks un jūra atradusies nevis pārdesmit metru, bet gandrīz piecu kilometru attālumā), bija saglabājies neandertāliešu eksistencei piemērots klimats. Atradumi liecina, ka viņi pārtikuši gan no nomedītajiem dzīvniekiem (briežiem, kalnu kazām), gan putniem, gan mīdijām, bruņrupučiem un citām jūras veltēm.

Alā atrasti ap 200 akmens darbarīku, kas nenoliedzami ir neandertāliešu darināti. Salīdzinot ar homo sapiens, neandertālieši bijuši krietni druknāki, muskuļaināki un arī viņu darba un medību ieroči ir smagāki un masīvāki. Viņi arī izmantojuši citu medību tehniku nekā cilvēki, kas bijuši ātrāki un veiklāki.

Zinātniekiem nav šaubu, ka šie darbarīki attiecas uz tās saukto Mustjēras kultūru. Par Mustjēras kultūru (nosaukums cēlies no Le-Mustjē alas Francijas dienvidrietumos, kur tika atrastas neandertāliešu darbības paliekas) dēvē paleolīta jeb agrā akmens laikmeta kultūru, kas bija izplatīta Eiropā, Ziemeļāfrikā, Vidusāzijā un Tuvajos Austrumos. Šīs kultūras pārstāvji bija neandertālieši, kas dzīvoja alās vai zem atklātas debess (retākos gadījumos slēja primitīvas būves no mamutu kauliem un ādām), izgatavoja akmens ieročus: nažus, urbjus, bultu uzgaļus. Viņi gan medījuši dzīvniekus, gan pārtikuši no savāktajiem augiem.

Kāpēc izmira neandertālieši?

Joprojām neatrisināts ir jautājums, kāpēc īsti izmira neandertālieši. Nevis Gibraltāra populācija (šajā ziņā viss ir aptuveni skaidrs – pirms 24 000 gadu, spiežot pēc nogulumiežiem, Gibraltāra reģionu piemeklējis postošs un ilgstošs sausuma periods un izolācijā dzīvojošā populācija bija lemta iznīcībai), bet vispār?

Hipotēžu šajā ziņā ir daudz. Vieni uzskata, ka homo sapiens, ierodoties no Āfrikas pirms aptuveni 34 000 līdz 30 000 gadu, faktiski iznīcinājuši neandertāliešus (tiek pat lietots tāds termins kā genocīds). Iespējams, neandertālieši vienkārši nav spējuši konkurēt ar cilvēkiem nepieciešamo resursu iegūšanas ziņā.

Pēc citu speciālistu domām, cilvēki personīgi nav nodarbojušies ar neandertāliešu izskaušanu – to viņu vietā izdarījuši no Āfrikas atnesti mikrobi un infekcijas, pret kurām neandertāliešiem nav bijis noturības, un viņi izmiruši vienas vai vairāku epidēmiju dēļ.

K. Finleizons uzskata, ka jāņem vērā daudzu un dažādu apstākļu kopums. "Neandertālieši izzuda tāpēc, ka viņu nebija daudz un viņi bija savstarpēji izolēti. Ja arī cilvēkiem šajā procesā bija kāda loma, tad tikai netieša," viņš domā. Profesors atgādina arī klimata izmaiņas. "Tobrīd bija tikai niecīga neandertāliešu populācija, kas balansēja uz naža asmens, un pietika ar niecīgām izmaiņām, lai nogrūstu to no šī asmens," viņš sacījis BBC.

Vai viņi tikās ar cilvēkiem?

K. Finleizona hipotēze, ka mūsdienu cilvēku sabiedrība Eiropā pastāvējusi paralēli ar pēdējo neandertāliešu sabiedrību, liek uzdot citu jautājumu – vai šo dažādo atzaru pārstāvji ir tikušies un kontaktējušies.

Gorhema salā veiktie pētījumi uz šo jautājumu atbild noliedzoši – viss liecina, ka laikā, kad Gibraltārā mitinājušies neandertālieši, homo sapiens tur neesot bijuši un viņi parādījušies tikai pēc kādiem 5000 gadiem. Arī nekādi pārejas laika darbarīki, kas varētu liecināt par neandertāliešu un cilvēku saplūšanu, nav atrasti.

Tomēr nevar nepieminēt vēl vienu, krietni mazāk ticamu versiju, kas vēsta, ka mūsdienu cilvēki faktiski asimilējuši neandertāliešus. Šis ir ļoti strīdīgs apgalvojums, jo mūsdienu cilvēka DNS nav atrasti nekādi neandertāliešu gēni. Taču jāatgādina, ka 1999. gadā Portugālē atrada kāda bērna skeletu (saistībā ar atraduma vietu to nosauca par Lagaras Velho zēnu), kas, iespējams, ir cilvēka un neandertāliešu hibrīda skelets. Zinātniekus mulsināja fakts, ka tas bija "tikai" 24 500 gadus vecs – tika uzskatīts, ka tobrīd neandertālieši jau bija izmiruši. Taču jaunais atklājums varētu izskaidrot šī skeleta rašanos. Ir izteikta hipotēze, ka atsevišķos gadījumos homo neanderthalensis tēviņi varētu būt pārojušies ar homo sapiens mātītēm.

Vai aprēķini ir pareizi?

Kā jau visos gadījumos, kad runa ir par radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi, atrodas cilvēki, kas to apstrīd. Kaut gan pēc pēdējiem uzlabojumiem iespējamā kļūda svārstās no 70 līdz 300 gadiem (pasaules vēstures mērogos tas tāds nieks vien ir), neprecizitātes var rasties arī citu iemeslu dēļ. Kokogles, kas tiek ņemtas pētījumiem, var izrādīties no pavisam cita laikmeta (zinātnieki šādu situāciju sauc par paraugu piesārņojumu). "Ja piesārņots tikai 1% objekta, rezultātā kļūda var sasniegt 3000–4000 gadus," žurnālā Nature raksta kāds no skeptiķiem, Kembridžas universitātes speciālists Pols Mellars, aicinot veikt precīzākus pētījumus.

Līdzīgi domā Stenforda universitātes paleoantropologs Ričards Kleins, kurš norāda, ka darbarīki atraduma vietā esot izmētāti ne īpaši blīvi un to telpiskā saikne ar paraugiem ņemtajām kokoglēm līdz galam nav pierādīta.

Tomēr K. Finleizons un viņa zinātnieku komanda, kurā darbojās arī speciālisti no Japānas, Spānijas un Lielbritānijas, ir pilnīgi pārliecināti, ka vismaz pirms 28 000 gadu neandertālieši patiešām mitinājušies Gibraltārā. Un gandrīz pilnīgi pārliecināti, ka viņi šajā klinšainajā vietā nodzīvojuši vēl 4000 gadus.

Pētījumi alā joprojām turpinās, jo tās galā zinātnieki atklājuši šauru eju, pa kuru iespējams pārvietoties tikai rāpus. Viss liecina, ka šī eja varētu būt ap 30 metrus gara, un ļoti iespējams, tās galā atrodas vēl viena telpa, kas varētu būt izmantota kā apbedījumu vieta, raksta The Guardian, atsaucoties uz zinātniekiem.