Tagadējās Sibīrijas teritoriju kādreiz pārklāja izkusuši ieži. Iežu kušanas rezultātā gaisā parādījās indīgas gāzes. Šīs katastrofas ātri mainīja klimatu. No gada uz gadu pa zemi plūda ugunīga lava. Tā sastinga un izveidoja milzīgu plato, kura apmēri varēja būt aptuveni 3,9 miljoni kvadrātkilometru (apmēram puse no Austrālijas teritorijas). Tā uzskata zinātniskajā žurnālā "Science" publicētā raksta autori.
Katastrofas iemesli nezināmi
Zinātnieki uzskata, ka šis laiks saistās ar vesela laikmeta beigšanos, kad bojā aizgāja lielākā daļa uz Zemes esošās dzīvības. Masveida dzīvo radību bojāeja perma perioda beigās un triasa perioda sākumā, pēc pētnieku domām, samazināja jūras dzīvnieku skaitu par 90, bet sauszemes dzīvnieku skaitu par 70 procentiem.
Katastrofisko pārmaiņu iemesli, kas darīja galu dinozauru un tiem līdzīgo dzīvnieku laikmetam, nav zināmi. Daži zinātnieki šajā katastrofā vaino "kosmisko uzbrukumu": asteroīdu vai komētu triecieni iznīcināja lielāko daļu dzīvnieku. Citi speciālisti uzskata, ka globālo pārmaiņu veicinātājs bija vulkānisms.
Par labu vulkānisma teorijai liecina jau sen zināmās atdzisušās lavas paliekas Sibīrijā. Arī sopkām un plakankalnēm ir vulkāniska izcelsme. Lavas plato pakāpeniski pazeminās un veido Rietumsibīrijas zemieni. Tieši šajā vietā daudzus iežus eksperimentu veikšanai savāca Lesteršīras universitātes grupa, kuru vadīja Marks Reihovs.
Sākumā bija citāda
Ar argona metodi tika noskaidrots, ka vulkānisko iežu vecums, no kuriem sastāv lavas plato, ir 250 miljoni gadu. Vēl tika noskaidrots, ka lava pārklāj laukumu, kas ir divas reizes lielāks, nekā tika uzskatīts iepriekš. Ģeologs Marks Reihovs un viņa kolēģi uzskata, ka izkusušie klinšu ieži pa Sibīrijas teritoriju perma un triasa periodu mijas laikā nav izplūduši tāpat vien.
Pēc daudzu zinātnieku domām, lielās ķirzakas izmira pirms 65 miljoniem gadu, un tas ir saistīts ar klimatiskajām pārmaiņām, ko radīja Zemes saduršanās ar nelieliem kosmosa ķermeņiem — asteroīdiem, meteorītiem, komētām. Taču klimatiskā katastrofa planētas agrākā periodā nav saistīta ar kādu kosmisku objektu krišanu. Jebkurā gadījumā nav nekādu liecību par to, ka perma ģeoloģiskā perioda beigās būtu notikušas kādas kosmiskas katastrofas. Vulkānisko iežu pētījumi liecina, ka Sibīrijas lavas plato tieši saistīts ar vulkāniskajām aktivitātēm un visa dzīvā globālu bojāeju.
Dzīvība uz Zemes ir attīstījusies ne reizi vien, un sākumā tā bija pilnīgi citāda. Klimats ir mainījies: augsne, gaisa sastāvs — nekas nav palicis kā iepriekš, un tām nedaudzajām radībām, kas izdzīvoja, bija jāpiemērojas no jauna.
