Jaunākie neandertāliešu gēnu pētījumi apliecinājuši, ka tie ģenētiski no "Homo Sapiens" atdalījušies daudz ātrāk, nekā tika uzskatīts līdz šim - aptuveni pirms pusmiljona gadu. Zinātnieki arī apgalvo, ka viņi neandertāliešu DNS atšifrēs tuvāko divu gadu laikā, vēsta interneta izdevums "Gazeta.ru".
Uzreiz divas zinātnieku komandas, strādājot ar atšķirīgām mūsdienu ģenētisko pētījumu metodēm, secinājušas vienu un to pašu: mūsu un neandertāliešu kopīgie priekšteči ģenētiski atdalījušies pirms aptuveni 500 000 gadu.
Viens no pētījumiem publicēts žurnālā "Nature", un tā autori ir ASV, Vācijas un Horvātijas zinātnieku grupa, kuru vadīja Svante Paabo no Maksa Planka Evolucionārās antropoloģijas institūta Leipcigā. Viņi spēja izanalizēt vienu miljonu DNS pāru, kas iegūti no 45 000 gadus veca neandertālieša atliekām, kuras atrastas alā netālu no Zagrebas.
Paavo vadītās grupas darbs atklājis divas interesantas lietas. Pirmkārt, cilvēku un neandertāliešu gēni ir identiski par 99,5%. Otrkārt, "Homo sapiens" un "Homo neanderthalensis" ģenētiski nodalījušies pirms 465 000 - 569 000 gadu.
Otras, Edvarda Rubinsa vadītās zinātnieku grupas darbs publicēts žurnālā "Science". Lourensa Bērklija Nacionālajā laboratorijā strādājošais Rubinss izmantojis "metagenomu" tehniku. Viņš secinājis - cilvēka un neandertālieša nošķiršanās notikusi pirms 120 000 - 670 000 gadu.
Daži Paavo un Rubinsa kolēģi abu zinātnieki darbus jau nodēvējuši par visnozīmīgāko ieguldījumu neandertāliešu izpētē kopš 1856.gada, kad tika atrastas, taču par lāča kauliem noturētas pirmās neandertālieša atliekas.
