Laikam jau tieši tas kvantu kvantitatīvi kvalitatīvais lēciens konkrētos periodos un konkrētu spītīgi neredzētu iemeslu pēc.
Jo evolūcija Darvina izpratnē dabā vnk nepastāv, nu nav tādas, priekš kam, kuram ir izdevīgi to izzīst no pirksta un uzturēt mākslīgi radītas reliģijas līmenī, kas turas tikai uz ticību tam, bez kādiem jēdzīgiem pierādījumiem.
Jā, un tiešām pa tiešo ne no zivīm, ne no citiem radījumiem, kuri parādas embrija attīstības stadijās, cilvēks nav cēlies, bet gan noteiktā secībā, kura šīs stadijas iekļauj, kā sugu veidošanās pamatnoteikumu, kurš ir loģisks, un līdz ar to pat aprēķināms. Un tāpēc katras augstāk attīstītas sugas sastāvā būs zemākās, bet noteiktas, un ne otrādāk.
Un tāpēc tie visi atradumi maz iespējami kā tieši senči, bet sugas variācijas no to veidojošām dažādām sastāvdaļām. Nu kaut vai dažādo rasu pastāvēšana, kurām pat kaulu skaits ir atšķirīgs, nav nekāda teorētiski piedzīta atavismu, vai tml parādību izpausme, bet gan tieši atšķirīgie izcelsmes sastāvu faktori.
negatīvais zets
Sveiks! Tu laikam esi aizmirsis mūsu iepriekšējās diskusijas :-) Man ļoti iepatikās tava doma par to, ka dzīvības veidošanās ir matērijas pašorganizēšanās posms. Šādā variantā gan dzīvības, gan arī cilvēka rašanās uz Zemes nebūtu tik ļoti ierobežota laikā.
Kur ir starpposms starp fotonu un H atomu? Un ko var uzskatīt par starpposmu no H uz visiem pārējiem elementiem?
Tāpat arī ar cilvēku.
Mums joprojām ir dažādi(ne gluži pretēji) viedokļi par par domāšanu, apziņu, informācijas lauku un mazajiem zaļajiem, bet principā taču abi esam evolucionisti.
Gribēju vēl pievērst uzmanību cilvēka embrija attīstības stadijām - esmu pārliecināts, ka tās līdz šim ir nepareizi interpretētas. Tāpēc, ka embrijam kādā attīstības stadijā ir žaunas, principā nedrīks apgalvot, ka cilvēks cēlies no zivīm. Tas būtībā ir tas pats, kas apgalvot, ka dzelzs(Fe) atoms ir cēlies no ūdeņraža(H). Ne vienā ne otrā gadījumā nepastāv tieša sakarība.
Zinātnieki apgalvo, ka cilvēka un dzīvnieku hromosomas atšķiras tikai par dažiem %. Šis fakst arī būtu jāinterpretē nevis kā cilvēka attīstības posms no vienas sugas ar n starpposmiem uz otru, bet gan kā kvantitatīvs lēciens. Šis princips plaši tiek skaidrots fizikā, matemātikā un filozofijā, bet tiklīdz nonākam pie evolūcijas, sākas smadzeņu pūderēšana - mums piedāvā simts un vienu teoriju, kuras visas kopumā ir pretrunā ar dabas likumiem.
Starp citu, Tu pats arī izvirzi hipotēzi, kura pieļauj dzīvības rašanos jebkurā Visuma vietā un tai pat laikā noliedz mazo zaļo eksistenci :-)
Ierindas pilsonim.
Joprojām nevari pieņemt, ka no vienšūņa bez iejaukšanās pietiekoši "īsā" laikā var rasties saprātīga būtne?
Nesen lasīju par pētījumiem kvantumehānikā, kur pētīja spinus un to "dvīņu brāļus". Pētījumi ir vēl bērnu autiņos bet pētījumu rezultāti liek secināt, ka vis notiek tā kā tam ir jānotiek. Iesaku pameklēt info Tev vēlamajā valodā, zinātnieks bija liekas Nikola Gizins un tas notika Ženēvas uneversitātē. Ja vis tiešām darbojās pēc tādiem likumiem tad sanāk, ka vis jau iepriekš ir nolemts un pat beigās cilvēkam brīvā griba nevar pastāvēt, jo viņš rīkosies tā kā viņam jārīkojās:)
Interesentiem iesaku izlasīt labu Ouelas grāmatu "Alu lāča klans". Protams, tur kā jau katrā līdzīgā darbā var atrast pasaku elementus, bet interesanta ir doma par neandertāliešu zīmju valodu. Jo zinātnieki augstprātīgi pieņēmuši ka tāpēc ka neandertālieši nevarējuši radīt artikulētu valodu, viņi bijuši neorganizēti.
Kuri muļķi? Neandertālieši?! :)))
Protams, ka nav lasījuši!
Jo jūdu hronikas, tas ir vecā derība nav pat 6000 gadu vecas!
Toties ir teorijas, ka atsevišķas neandertāliešu ciltis noteiktās slēgtās teritorijās, kā ielejās, norobežotas ar kalniem, varētu būt saglabājušās pat līdz 30 000 gadiem atpakaļ.
Starp citu, neandertālieši bijuši liela auguma ar rudu spalvu, lēnīgāki salīdzinot ar mazāka auguma, bet veiklākajiem homo sapiensiem, kuri ienāca no Afrikas Eiropā pēc ledus laikmeta.
Bet ģenētiķi konstatējuši, ka neandertāliešu rudajiem tēviņiem bijušas seksuālas attiecības ar homo sapiensa mātītēm, par ko liecinot rudā apmatojuma gēns, kas parādās dažadas tautās, kā cilvēku rudais apmatojums :)