Šā simboliskā pulksteņa rādītāji trešdien tika pagriezti divas minūtes uz priekšu un tagad rāda "bez piecām minūtēm pusnakti".

Šo iniciatīvu 1947.gadā aizsāka izdevums "Bulletin of the Atomic Scientists", ko divus gadus pirms tam izveidoja zinātnieki, kas bija piedalījušies atombumbas radīšanā un juta dziļas bažas par kodolbruņojuma izmantošanas iespējamajām sekām. Šobrīd izdevuma direktoru padomē ir 17 Nobela prēmijas laureāti.

"Ir bez piecām pusnakts," paziņoja izcilais britu astrofiziķis Stīvens Hokings, viens no jaunākā brīdinājuma autoriem. "Mēs paredzam nopietnas briesmas, ja vien valdības un zinātnieki tūdaļ nesāks rīkoties, lai mazinātu kodoldraudus un novērstu tālākas klimata pārmaiņas," viņš piebilda.

"Kā zinātnieki mēs apzināmies briesmas, ko var radīt kodolieroču izmantošana. Vienlaikus mēs arī sākam izprast, kā cilvēka darbība un tehnoloģijas maina klimata sistēmas un, iespējams, rada neatgriezeniskas izmaiņas dzīvē uz Zemes. Kā pasaules pilsoņiem mums ir pienākums brīdināt sabiedrību par nevajadzīgajiem riskiem, ar ko mēs saskaramies ik dienas," uzsvēra Hokings, kas klimata pārmaiņas atzinis par lielāku apdraudējumu nekā terorisms.

Pulksteņa pārgriešana trešdien notika vienlaicīgi Londonā un Vašingtonā.

Nopietnākos kodoldraudus zinātnieki šobrīd saista ar Ziemeļkoreju un Irānu, bet vienlaikus viņi uzsver arī citus izaicinājumus.

"Tuvākie un katastrofālākie draudi cilvēcei joprojām saistīti ar kodolbruņojumu, bet arī klimata pārmaiņas un jaunu tehnoloģiju parādīšanās zinātnēs par dzīvību var iznīcināt to civilizāciju, kādu mēs pazīstam," sacījis Britu Karaliskās biedrības prezidents Mārtins Rīzs, kas piedalījās pulksteņa pagriešanā Londonā.

"Mēs atrodamies uz "otrā kodollaikmeta" sliekšņa. Kopš pirmo atombumbu nomešanas uz Hirosimu un Nagasaki pasaulei nekad nav bijušas tik drūmas izredzes," teikts zinātnieku paziņojumā.

"Ziemeļkorejas nesenie kodolbruņojuma izmēģinājumi, Irānas kodolambīcijas, atgriešanās pie kodolenerģijas lietošanas militārām vajadzībām, nespēja garantēt pienācīgu kodolmateriālu drošību, kā arī aptuveni 26 000 kodolbruņojuma vienības, kas joprojām atrodas ASV un Krievijā, - tas viss liecina par nespēju atrisināt problēmas, ko rada šī pasaulē postošākā tehnoloģija," norādīts dokumentā.

Pirmajā reizē - 1947.gadā - pulkstenis tika uzstādīts "septiņas minūtes pirms pusnakts" - šī frāze ar laiku ieviesās arī popkultūrā.

Kopš tā laika pulksteņa rādītāji atbilstoši notikumu attīstībai pasaulē pagriezti jau astoņpadsmito reizi. 1953.gadā pēc sekmīga ūdeņraža bumbas izmēģinājuma Amerikas Savienotajās Valstīs pulksteni no pusnakts šķīra tikai divas minūtes, bet 1991.gadā - pēc PSRS sabrukuma - 17 minūtes, taču kopš aukstā kara beigām tas pagriezts jau sesto reizi.

Beidzamo reizi tas notika 2002.gadā, ņemot vērā ASV izstāšanos no pretraķešu aizsardzības līguma un informāciju par teroristu centieniem iegūt savā rīcībā kodolieročus un bioloģiskos ieročus.