Zinātnieki, kas žurnālā Nature publicējuši pētījumu par mūsdienu zīdītāju ciltskoku, apstrīdējuši vispārpieņemto tēzi, ka zīdītāju uzplaukums sācies īsi pēc tam, kad pirms 65 miljoniem gadu izmira dinozauri, kuru bojāejā tiek vainots asteroīds vai komēta, kas ietriecās Zemē.
"Atrastās fosilijas neliecina, ka uzreiz pēc dinozauru izmiršanas būtu noticis straujš zīdītāju sugu skaita pieaugums. Turklāt ieguvēji pēc šīs katastrofas bijuši galvenokārt zīdītāji, kuru pēcteči līdz mūsdienām pat nav izdzīvojuši," sacījis viens no pētījuma autoriem, Jēnas universitātes speciālists Olafs Bininda-Emondss.
O. Binindas-Emondsa vadītā zinātnieku grupa pēdējos desmit gadus apkopojusi informāciju par 4510 no 4554 pašlaik zināmajām zīdītāju sugām, analizējot DNS datus un ziņas par atrastajām fosilijām. Meklējot evolucionārās sakarības, izveidots mūsdienu zīdītāju cilskoks.
Zinātnieki secinājuši, ka mūsdienu zīdītāju samērā vienmērīgajā evolūcijā novērojami divi kulminācijas punkti, kad tā ritējusi ievērojami straujāk, un neviens no tiem nav saistīts ar dinozauru izmiršanu. Pirmais šāds punkts reģistrēts pirms aptuveni 93 miljoniem gadu, kad nostabilizējies pašlaik zināmais zīdītāju iedalījums placentāļos, somaiņos un kloākaiņos. Tiesa, lielākā daļa no šiem zīdītajiem pašlaik jau ir izmiruši.
Otrs kulminācijas punkts reģistrēts 10 līdz 15 miljonus gadu pēc dinozauru izmiršanas (pirms 55 līdz 34 miljoniem gadu), kad radās pašreizējo grauzēju, primātu un nagaiņu priekšteči, sarunā ar LiveScience. com stāstījis Jaunās Dienvidvelsas universitātes pētnieks Robins Beks.
