Arī 2008. gads zinātniekiem astronomijas pasaulē ir bijis gana produktīvs, sniedzot cilvēkam arvien jaunas atbildes par galaktikām, planētām, zvaigznēm, kā arī laiku un distanci, kas mūs šķir no varbūt pat kādas citas vēl neiepazītas civilizācijas. Īpaša uzmanība pēdējo mēnešu laikā tika pievērsta Marsam, pētot tā klimatiskās izmaiņas un analizējot dzīvības esamības varbūtību.

Tika nofotografētas jaunas planētas, analizētas komētas un atklāti nozīmīgi fakti par tādiem visuma objektiem kā Saturns, Titāns, Saule un Mēness. Kā jau ieraksts, arī šogad zinātnieki neaizmirsa pašu Einšteinu un viņa relativitātes teoriju. Atklājumu un ar zinātnēm saistītu ziņu tiešām ir bijis ļoti daudz, tāpēc arī šoreiz visas pieminēt nemaz nepaspēsim.

Saturna gredzeni ir radušies dažādos periodos

Sāksim ar NASA kosmisko zondi Cassini, kas veikusi daudzus jaunus Saturna gredzenu novērojumus, atklājot, ka viens no tiem varētu būt radies laikā, kad uz Zemes bija dinozauru laikmets. Tiek uzskatīts, ka citi Saturna gredzeni ir parādījušies apmēram pirms 4,5 miljardiem gadu, kad Saules sistēma vēl nebija izveidojusies.

Agrāk tika uzskatīts, ka Saturna gredzeni ir relatīvi jauni un ka tie, iespējams, radušies no kāda pavadoņa, kas sadūries ar komētu pirms 100 miljoniem gadu. Taču jaunākie pētījumi norāda, ka gredzeni nav radušies tikai viena notikuma rezultātā. Tie ir dažāda vecuma, turklāt materiāls, no kā veidoti gredzeni, pakļauts nemitīgām pārmaiņām.

Saules vēja izcelsme un ietekme

Attēli, kas iegūti no NASA finansētā teleskopa, kas atrodas uz japāņu kosmiskās zondes Hinode, atklājuši jaunu informāciju par saules magnētisko lauku un saules vēju, kas negatīvi ietekmē satelītus, energosistēmas un komunikācijas uz Zemes.

Dati parādīja magnētiskos viļņus, kam ir nozīmīga loma saules vēja izvadīšanai kosmosā. Saules vējš ir elektriski lādētas gāzes plūsma, kas pārvietojas visos virzienos prom no saules ar ātrumu apmēram 1,6 miljoni km/h. Labāka izpratne par saules vēju dotu iespēju precīzāk paredzēt tā ietekmi, pirms vēl tas sasniedzis Zemi un tās apkārtni.

Uz Marsa atrasts ledus

Kosmiskā aparāta „Fēnikss” misijas zinātniskais vadītājs Pīters Smits atklāja, ka uz Marsa atrasti baltas, spīdīgas vielas gabaliņi, kas drīz vien pēc atrakšanas izkusuši. Zondes izraktās tranšejas dziļums bija divi centimetri, bet garums - 30 centimetru.

Nofotografētās baltās drumslas bija apmēram spēļu kauliņu lielumā. To, ka tas ir ledus, pēc Smita domām, pierāda fakts, ka šie nelielie gabaliņi pilnībā izzuda dažās dienās. Arī vēlākas pārbaudes apstiprinājušas, ka uz Marsa atrastie baltie gabaliņi patiešām ir ledus. "Mēs esam atraduši pierādījumus, ka cietais gaišais materiāls patiešām ir ūdens ledus, nevis kāda cita viela," paziņoja misijas "Fēnikss" zinātniskais vadītājs Pīters Smits.

Uz Saturna pavadoņa Titāna virsmas atrasts šķidrums

NASA zinātniekiem šogad uz Saturna lielākā pavadoņa Titāna izdevās atrast šķidrumu. Līdz šim vienīgais zināmais debesu ķermenis Saules sistēmā, uz kura virsmas ir ūdens, bija Zeme. Atklājums tika veikts, analizējot datus no kosmosa kuģa "Cassini" instrumentiem, kurš kopš 2004.gada riņķo ap Saturnu.

Paziņojumā tika teikts, ka lielie ezeri uz Titāna satur šķidru ogļūdeņradi un etānu. Pats Titāns starp visiem Saules sistēmas planētu pavadoņiem ir otrais lielākais aiz Jupitera pavadoņa Ganimēda. Mūsu Mēnesi tas apmēru ziņā pārsniedz aptuveni par 50%.

Atklāta jauna pundurplanēta

Šogad zinātniekiem izdevās atklāt jaunu pundurplanētu ar ļoti izstieptu orbītu, kuras izpēte varētu palīdzēt labāk izprast komētu izcelsmi. Ledainais iežu gabals ir apmēram 100 km diametrā un atrodas vairāk nekā 3 miljardu kilometru attālumā no Zemes, nedaudz tuvāk kā planēta Neptūns.

Jaunatklātā objekta orbītas garums ir četras reizes lielāks nekā platums. Sedna, tāla, Plutonam līdzīga pundurplanēta, ir vienīgais zināmais objekts ar līdzīgu orbītu, tomēr ne tik izstieptu. Pēc uzbūves 2006SQ372 ir nepieklājīgi līdzīgs komētai, taču tas nekad nepieies Saulei tik tuvu, lai tā spētu radīt gaišo asti no izplūdušajām gāzēm un putekļiem.

Jauna teorija par Marsa klimatiskajām pārmaiņām

Zinātnieki no Kalifornijas tehnoloģiju institūta Kaltehā kopā ar kolēģiem atrada pierādījumus, kas apstiprina teoriju par Marsa klimatiskajām pārmaiņām, mainoties planētas ass slīpumam. Uz Zemes līdzīgs mehānisms darbina ciklisko ledus laikmetu "mašīnu".

Izpētot Becquerel krāteri, zinātnieki secināja, ka viens slānis ir izveidojies aptuveni 100 000 gadu laikā. Kā iemesls šāda tipa nogulumiežiem tiek minētas cikliskas klimata izmaiņas. Zinātnieki noskaidroja, ka slāņus var sagrupēt pa 10, kas aptver aptuveni 1 miljonu gadu ilgu periodu, kas minētajā krāterī atkārtojas vismaz 10 reizes.

Matērija visumā izplatās grumbuļu veidā

Balstoties uz jaunajiem Einšteina relativitātes teorijas atrisinājumiem, tumšā enerģija nav nepieciešama, lai izskaidrotu mūsu visumu. Tas apstrīd daudzu zinātnieku priekšstatu, ka tumšā enerģija veido 76% no mūsu visuma. Jaunajiem pētījumiem uzsvars ir likts uz to, ka matērija visumā izplatās grumbuļu veidā, nevis gludi, kā bija domājis Einšteins.

Kopš šis fakts par nevienādo matērijas izplatīšanos tiek ņemts vērā, mums vairs nevajag tumšo enerģiju, lai izskaidrotu visuma paātrinātu izplešanos. Visums ir 14,7 miljardus gadu vecs, miljards gadus vecāks nekā līdz šim akceptētais vecums no mūsu galaktikas skatu punkta. Bet tas ir vairāk nekā 18 miljardus gadus vecs, ja skatās no vidējā novietojuma tukšumā.

Atklāti deviņi jauni asteroīdi

2008.gada sākumā Latvijas zinātnieki atklāja deviņus jaunus asteroīdus. Turklāt divi no tiem tika novēroti atkārtoti - pēc lielāka laika intervāla. Zinātniekiem šis panākums ļāva iegūt pamatatklājēju statusu. Šāds iedalījums ir pieņemts mazo Saules sistēmas objektu pētnieku sabiedrībā - Hārvarda universitātes Smitsonas observatorijā ASV, kura savāc visas pasaules mazo planētu un asteroīdu novērojumu datus.

Asteroīdi parasti tiek atklāti tad, kad to orbītas ir vistuvāk Zemei, kā tas redzams shēmā. Tad Zeme, kura ir ātrāka savā kustībā pa orbītu, attālinās no tiem. Pēc desmit līdz divdesmit dienām asteroīdus vēl izdodas atkārtoti novērot. Pēc tam tie kļūst par vājiem novērošanai un pazūd uz 2-5 gadiem atkarībā no orbītas formas.

Atklāj 12 miljonus gadu vecu zvaigzni

ESO astronomiem šogad ir izdevies tiešā veidā nofotografēt planētu, kas riņķo ap β Pictoris (Gleznotāja zvaigznāja zvaigzne) aptuveni 8 AV attālumā. β Pictoris no Zemes atrodas 63 gaismas gadu attālumā. Tā ir aptuveni 12 miljonus gadus veca zvaigzne.

Jau krietni sen bija zināms, ka ap šo zvaigzni riņķo putekļu un atlūzu disks. Astronomiem bija izdevies atklāt, ka diskā notiek izmaiņas, kuru iespējamais cēlonis varētu būt masīva planēta. Šķiet, ka viņi ir trāpījuši desmitniekā. Pirmo reizi šis atlūzu disks tika nofotografēts jau 1984. gadā.

"Mūsu novērojumi norāda uz masīvu planētu, kas ir aptuveni 8 reizes masīvāka par Jupiteru un kuras aptuvenais attālums no zvaigznes ir 8 reizes tālāks nekā no Zemes līdz Saulei," pastāstīja zinātniece.

Mūsu galaktikas centrā atklāj milzīgu melno caurumu

Vācu astronomi atklājuši mūsu galaktikas centrā milzīgu melno caurumu, kas masas ziņā četrus miljonus reižu pārspēj Sauli un atrodas no mums 27 000 gaismas gadu attālumā, vēsta izdevums "Astrophysical Journal".

Kā uzskata Lielbritānijas Karaliskās astronomijas biedrības zinātnieks Roberts Mesijs, šā pētījuma rezultāti ļauj spriest, ka galaktikas veidojas ap melnajiem caurumiem apmēram tāpat, kā ap smilšu graudu gliemežvākā aug pērles.

Atklāj planētu, kas ir piecas reizes masīvāka par Jupiteru

Trīs studenti no Leidenes universitātes Nīderlandē pavisam nesen atklāja planētu, kas neatrodas mūsu Saules sistēmā, jeb citplanētu. Neparastais atradums ir aptuveni piecas reizes masīvāks par Jupiteru. Planēta riņķo ap karstu, ātri rotējošu zvaigzni.

Planēta katalogos atrodama kā OGLE2-TR-L9b. "Savā starpā mēs to dēvējam par ReMeFra-1," teica Frensisa. Planēta tika atklāta vienai no 15 700 zvaigznēm, kas atrodamas OGLE katalogā. Šīs zvaigznes tika novērotas 1 līdz 2 reizes katru nakti laika posmā no 1997. līdz 2000. gadam. Tā kā dati ir pieejami ikvienam interesentam, tad tā ir lieliska vieta, kur studentiem apgūt meklēšanas algoritmus.

Izmantotie resursi: LETA, Starspace.lv, Fizmati.lv, Datuve.lv, Reuters, AFI.