1969. gada 28. septembrī Austrālijā nokrita meteorīts, kam vēlāk piešķirts nosaukums „Murchinson” pēc līdzības ar tā atrašanas vietai tuvāko pilsētu. Tikai tagad, jau aptuveni 40 gadus pēc meteorīta sākotnējās izpētes, vācu zinātniekiem ir izdevies nonākt pie pārsteidzošiem atklājumiem. Meteorīta viducī ir atrasti oglekļa savienojumi un vairāk nekā 14 tūkstoši dažādu maisījumu, ko veido ūdeņradis, skābeklis, ogleklis, slāpeklis, fosfors un sērs.
Meteorītā tagad ir atklātas organiskās vielas, kuras vienkārši nebija iespējams konstatēt ar agrākos gados pieejamajām metodēm. Akmens centrā ir konstatēti aptuveni 14 000 organisku savienojumu, to vidū vismaz 70 aminoskābes.
Pētījuma autori, kas savus atzinumus publicējuši žurnālā „Proceedings of the National Academy of Sciences”, pauž uzskatu, ka īstenībā šo vielu daudzveidība varētu būt vēl lielāka, jo pētījumā ir analizētas tikai tās ķīmiskās vielas, kuras ir iespējams pārvērst šķidrā formā.
Analizētais meteorīts ir aptuveni 4,65 miljardus gadu vecs, un tas savukārt nozīmē, ka šis akmens fragments izplatījumā veidojies jau krietni agrāk nekā mūsu Saule un planētas, kas ap to riņķo. Šāda vielu daudzveidība meteorītā liecinot, ka Kosmoss vēl pirms mūsu Saules sistēmas rašanās ir bijis krietni vien plašāk pārstāvēts ar dažādām ķīmiskajām molekulām nekā mūsdienu Zeme ar tās daudzveidīgo floru un faunu.
