Ja mums būtu pietiekami daudz naudas un pieredzes, tad būtu iespējams uzbūvēt pilotējamu kosmosa kuģi un aizlidot līdz Marsam un atpakaļ. Tomēr viens no faktoriem, kas mūs joprojām tur pie Zemes, ir kosmiskais starojums.
Zemes masa, atmosfēra un magnētiskais lauks sargā mūs no bīstamā kosmiskā starojuma. Pat Starptautiskās kosmiskās stacijas astronauti atrodas Zemes magnētiskajā laukā, pasargāti no lielākās radiācijas daļas.
Netālu esošā Saule ir spēcīgs radiācijas avots. Tā ir kā milzīgs kodolreaktors, kurš nemitīgi kosmosā raida lādētu protonu un citu daļiņu plūsmu, dažkārt izverdot kā vulkāns, izmetot starpplanētu telpā intensīvu, bīstamu radiācijas mākoni.
Papildus Saules starojumam ir vēl smagie joni, kas nāk no Piena Ceļa. Šis starojuma veids ir bīstams pats par sevi, bet, kad tas triecas pret kosmosa kuģa sienām, sekundāro daļiņu lietus astronautu mītni padara par bīstamāku telpu nekā ārpus kuģa.
Kosmiskais starojums apdraud arī mākslīgos pavadoņus. Enerģētiskās daļiņas bojā Saules paneļus un iet cauri metāla sienām, radot īssavienojumus un citus elektrosistēmu bojājumus. Saules vētru rezultātā līdz šim ir pazaudēti 12 mākslīgie pavadoņi.
Cilvēkiem, ja viņi atrodas netālu no Zemes, it kā nekas nedraud. Astronautiem nav novēroti radiācijas radīti veselības traucējumi, ja neskaita to, ka nedaudz biežāk sastopama katarakta.
Atstājot Zemes sargājošo vidi, nāktos saskarties ar ievērojamu Saules un galaktisko starojumu. Pat atrašanās uz Marsa ir bīstama. Sarkanajai planētai gandrīz nemaz nav magnētiskā lauka, un tās virsmu regulāri apstaro spēcīgas radiācijas devas.
Nepārtraukti tiek veikti pētījumi, lai noskaidrotu, kā kosmiskais starojums ietekmē cilvēku ģenētisko materiālu. Lai veiktu starpplanētu lidojumus, speciālisti vēlas noskaidrot, cik ļoti starojuma daudzums palielina risku saslimt ar ļaundabīgiem audzējiem vai sirds-asinsvadu sistēmas saslimšanām.
Izrādās, ka arī centrālā nervu sistēma ir jutīga pret starojumu. Tās ietekmē mainās uzvedība un domāšanas spējas.
Lai cilvēks spētu izrauties no Zemes važām, ir jāiegulda ne tikai nauda un zināšanas jaudīgu kosmosa kuģu izstrādē, bet jānoskaidro, kā efektīvi cīnīties ar kosmisko radiāciju. Varbūt tie būs īpaši aizsargmateriāli, vai varbūt medikamenti, kas aizsargās genomu.
Eiropas Kosmosa aģentūra finansē šādus pētījumus. Kopš 2008. gada institūcijām tiek piedāvāta iespēja pētīt starojumu un tā ietekmi uz dzīviem organismiem, izmantojot daļiņu paātrinātāju Darmštatē (Vācija), kurā iespējams simulēt starpplanētu videi līdzīgus apstākļus.
