Pašreizējās krāsas vairs neatbilst kādreizējiem toņiem

Van Gogs savās gleznās izmantojis spilgtas krāsas, lai atainotu savas izjūtas un emocijas. Lai sasniegtu šo efektu, viņš izmantoja rūpniecisko krāsu "hroma dzeltenais", bieži jaucot tai klāt balto krāsu, taču gadu gaitā krāsas gleznās mainījušas toņus.

Gleznu krāsu izmaiņas pētījusi starptautiska zinātnieku komanda Beļģijas Antverpenes universitātes profesora Kēna Jansensa vadībā, lai noskaidrotu šīs parādības iemeslus un atrastu veidu gleznu saglabāšanai un atjaunošanai.

Zinātnieki veikuši eksperimentu ar krāsām no trim senlaiku krāsas tūbiņām. Uzziestās krāsas mākslīgi vecinātas, apstarojot tās 500 stundas ar ultravioletā starojuma lampu.

Tikai viens no paraugiem - paraugs no flāmu fovista Rika Voutersa krāsas tūbiņas - eksperimenta laikā mainīja krāsu - trīs nedēļu laikā krāsa no spilgti dzeltenas pārvērtās par šokolādes brūnu.

Mainās hroma oksīds

Izmantojot spēcīgu rentgena staru mašīnu, zinātnieki atklāja, ka mākslīgā saules gaisma "hroma dzeltenajā" krāsā mainījusi hroma oksidēšanās pakāpi no hroma (VI) uz hromu (III).

Eksperimenta otrajā daļā zinātnieki pēc tādas pašas metodes pārbaudīja paraugus no divām van Goga gleznām "Arlas aina ar īrisiem" (1888) un "Sēnas krasts" (1887), kas izstādītas van Goga muzejā Amsterdamā.

Zinātnieki atklājuši, ka šajās divās van Goga gleznās mainījusies hroma oksidēšanās pakāpe no hroma (VI) uz hromu (III).

Pēc zinātnieku novērtējuma, krāsu toņa izmaiņas ietekmē arī van Goga paradums jaukt kopā dzelteno un balto krāsu.

"Protams, mēs vēlamies saprast, kādos apstākļos notiek hroma oksidācijas pakāpes samazināšanās un vai ir iespējams kaut ko darīt, lai atgrieztu krāsas pigmentus oriģinālajā tonī," skaidroja Jansenss.

Līdz šo faktoru noskaidrošanai zinātnieku komanda pagaidām ieteikusi nepieļaut saules gaismas ietekmi uz van Goga gleznām.