Zinātnieki noskaidrojuši, kāpēc van Goga gleznas maina krāsu

Reģistrētos Ieteiktos Augošā secībā Dilstošā secībā Mainīt secību

kuku 2011. g. 19. februārī, 23:41

ej tu nost,nu vismaz tagad varēšu mierīgi gulēt!!

Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
es 2011. g. 19. februārī, 08:35

viens raksts par šito murgu jau ir

Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
Renārs Vīstoklis 2011. g. 18. februārī, 18:29

"Mainās hroma oksīds"

Pardon, varbūt kaut ko jaucu, taču ja jau hroms oksidēšanas pakāpe samazinās, tad tas ir oksidējies (ja jau krāsas mainas) - kā tad viņi plāno atgriezt tās krāsas? Uzkrāsot jau nedrikst. :D

Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
Renārs Vīstoklis » Renārs Vīstoklis (rr) 2011. g. 18. februārī, 18:29

*hroma

Ieteikt Ziņot redakcijai
SS » Renārs Vīstoklis (rr) 2011. g. 19. februārī, 19:53

Vajadzēja dzels vai vara oksīda krāsas izmantot.Tās nemaina savu toni.
Neko nepadarīsim, mainīsies tās krāsas un ta tam palikt!

Ieteikt Ziņot redakcijai
>> Renārs Vīstoklis » Renārs Vīstoklis (rr) 2011. g. 20. februārī, 03:58

Renār, tu tiešām visu vienmer jauc, nu nav tev stiprā puse ne ķīmija, ne arī datorlietas !

Hroma (II) savienojumi ir ļoti nestabili, jo Cr2+ joni viegli oksidējas un veido stabilākos hroma (III) savienojumus.
2CrSO4 + H2SO4Cr2(SO4)3 + H2
Cr+ joni viegli oksidējas ari gaisā un pat ūdenī:
4CrSO4 + O2 + 2H2O4Cr(OH)SO4
2CrSO4 + 2H2O 2Cr(OH)SO4 + H2
Šī iemesla dēļ hroma (II) savienojumus ir grūti gan iegūt, gan ilgstoši saglabāt. Hroma (II) oksīda eksistence tiek apšaubīta.
No hroma (II) savienojumiem pazīstamākajiem ir hroma (III) oksīds un daži hroma (III) sāļi.

Hroma(III) oksīds ir tumšzaļā, grūti kūstoša, loti stabila un ķīmiski inerta viela. Cr203 pieder pie amfoterajiem oksīdiem, taču ar skābajiem oksīdiem tas praktiski nereaģē. Karsējot tas reaģē ar bāziskajiem oksīdiem un sārmiem, veidojot hromītus:
BaO + Cr2O3 —>Ba(CrO2)2
2NaOH + Cr2O3 —> 2NaCrO2 + H2O

Ieteikt Ziņot redakcijai
Renārs Vīstoklis » Renārs Vīstoklis (rr) 2011. g. 21. februārī, 14:35

Heheh, paldies par ķīmijas stundu)) Atzīstu, ka tā nav mana stiprākā puse, taču par datorlietām nošāvi greizi.

Ieteikt Ziņot redakcijai
A Es brīnos 2011. g. 17. februārī, 19:34

ka k ū s a nosirmo, ar laikam pa to laiku, kad havajā novelku bikšeles apstarojās ar lampas gaismu un izmainās četrvērtīgais hroms uz piecvērtīgo. Nu moins, turpmāk piesegšos.!

Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
joks 2011. g. 17. februārī, 11:32

Internets ir interesanta padarīšana. Pietiek sajaukt 2 burtus vietām un iegūstam jaunu makslas virzienu. Visu laiku bija "postimpresionists" un te pēķšņi "postimpersionists". Jau Googe atrod 14 jaunā makslas virziena rakstus, kas gandrīz visi ir šī raksta kopijas, plus vēl daži, kas kļūdījušies patstāvīgi. Un pēc kāda laika tā vairs nebūs kļūda.

Ieteikt (6) Atbildēt Ziņot redakcijai
Gogo 2011. g. 17. februārī, 10:42

Tāpēc, kad oriģinālus kāds ir nospēris...

Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
xxll 2011. g. 17. februārī, 02:23

ja goga maina krāsu sanāk gaga...

Ieteikt (2) Atbildēt Ziņot redakcijai
ff 2011. g. 17. februārī, 02:20

vai kāds var izdibināt kā krāsu maina politiķi un mīkstie?

Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
ciniķim 2011. g. 17. februārī, 00:47

lops un kretīns vispārākajā pakāpē tu esi- ciniķi, ej nošaujies, nemaitā pasauli ar saviem murgiem!

Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
ciniķis 2011. g. 17. februārī, 00:12

Lai papēta, kāpēc laika gaitā mainās fekāliju krāsa. Tiem zinātniekiem toč nav ko darīt, kā pētīt vienausaina dzērāja mālējumus.

Ieteikt (2) Atbildēt Ziņot redakcijai
gg 2011. g. 16. februārī, 21:26

tātad izbal. ka krāsa izbal es zinu no 4 gadu vecuma.

esmu zinātnieks!!! yipee yay kay f***rs!!

Ieteikt (5) Atbildēt Ziņot redakcijai
Hmmm.. » gg 2011. g. 16. februārī, 21:47

Te jau nav runa par izbalēšanu, bet par reālu krāsas maiņu...

Ieteikt (7) Ziņot redakcijai
GogaGoga GogaGoga (gogagoga) 2011. g. 16. februārī, 21:04

BLAAAAAVIENS! Tomer atklajas MANU noslepumu? Neko vairs nevar patureet privati!!! Bus jaiesudz tiesa!

Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
wet 2011. g. 16. februārī, 20:49

bruna saule

Ieteikt (2) Atbildēt Ziņot redakcijai
Jezups 2011. g. 16. februārī, 20:40

Lai tī zinatņiki atbrouc uz mūsu dzerevņu i izpietej, dieļ ko munai atejai maiņejos krosa. Voocu laikā nūperveju šmuku dzaltanu a tādiņ našmuka i palāka palikuse.....vot lai atbrouc i izpietej, a kū jīm cita dareit.....

Ieteikt (17) Atbildēt Ziņot redakcijai
Joņs » Jezups 2011. g. 17. februārī, 00:38

Navei uz synam dierst :)

Ieteikt (2) Ziņot redakcijai
wecis » Jezups 2011. g. 17. februārī, 00:50

:D

Ieteikt Ziņot redakcijai
Ontõns » Jezups 2011. g. 19. februārī, 01:00

Lobõk aizpļiutej vysu dzaltonbriunõ krõsā - aizsegs vysus nasmukumus i palākumu

Ieteikt Ziņot redakcijai
bomzis 2011. g. 16. februārī, 20:11

es jau sen svalka esmu noverojis ka izbal tetra pakas un sokolades papirini .

Ieteikt (2) Atbildēt Ziņot redakcijai
el 2011. g. 16. februārī, 19:16

problēma tikai tāda, ka tajā pētījumā vairāk par 10keV nelietoja...

Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
peņģerots 2011. g. 16. februārī, 19:13

Hroms maina elektroniskā lādiņa stāvokli...

Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
xml 2011. g. 16. februārī, 18:45

Par spēcīgiem (jeb cietajiem) tiek uzskatīti rentgenstari, kuru enerģija ir robežās no 12 līdz 120 keV

Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
el 2011. g. 16. februārī, 18:38

Terminu evolūcija:

Sophisticated X-ray techniques - spēcīgu rentgena staru mašīna..
P.S.Kas ir spēcīgie stari?

Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
njā... » el 2011. g. 16. februārī, 18:43

spēcīgi stari= intensīva apstarošana

Ieteikt (1) Ziņot redakcijai
mx 2011. g. 16. februārī, 18:23

nu ta briinumu atklajushi :D

Ieteikt (2) Atbildēt Ziņot redakcijai