Laimi vajadzētu veicināt.
Latvija var daudz dot inovatīvā šīs veicināšanas attīstībā pasaulē. Piemēram, Latvija varētu būt pirmā valsts pasaulē, kur varētu uzlikt nodokli par dusmām, bēdām, negācijām ...
Piemēram - uz ceļa parādījusies bedre. Pie tās uzreiz norīko VID darbinieku, kurš iekasē nodokli no katra, kurš tajā iebrauc, izņemot gadījumu, ja iebraucējs (varētu teikt arī - ielidotājs) pārliecinoši nepierāda, ka iebraukšana bedrē viņam radījusi tikai un vienīgi patīkamas izjūtas.
man ar gribētos tā domāt, bet mani pētījumi pierāda pretējo- harmoniskie, laimīgie un labsirdīgie ātri aiziet, turpretī vecie īgņas un ņergas dzīvo mūžīgi. Nemirstīgais Kaščejs, piemēram. Mums viens tāds vecis kaimiņos dzīvo.
Jaa, man ari viens tads kaimins ir.. Tam nav izskaidrojuma.
Vienkarshi domaju, ka daudzi pozitiivie loti daudz arii izliekas, ka vini tadi ir un iekseji kaut kadas emocijas apspiez.
Es gan domaju, ka vislabaka garantija nodzivot ilgaku dzivi ir but sev pasham.. jo laime te nak un te aiziet. Drizak sadas zina sadas zinas ir mazliet ... smaceejoshas, jo uzstadijums ir tads, ka Tev noteikti ir jabut laimigam, tad Tu buusi veiksmiigs... nu nav taa.
Gēni, meitenes. Visspēcīgākais arguments dzīves garuma sakarā.
Bet Kundzītei piekrītu - par būšanu sev pašam(-ai) :)
Ir divas cilvēku kategorijas. Pirmajiem es patīku. Pārējie var iet ratā.