Atlantīda atrodoties purvainā apvidū uz ziemeļiem no Kadisas, kur to klāj māla nogulsnes, atsaucoties uz Reuters, vēsta Newsru.com. Arheologi un ģeologi 2009. un 2010. gada laikā šo apvidu izpētījuši, izmantojot spēcīgus radarus un zemūdens izpētes tehnoloģijas.

Papildus tam Froinda vadītā zinātnieku grupa Spānijā esot uzgājusi virkni pilsētu-pieminekļu, kuras pēc Atlantīdas parauga uzbūvējuši izglābtie tās iedzīvotāji. Tieši šīs pilsētas Foindam liek būt pārliecinātam par savu vārdu patiesumu. "Mēs esam atklājuši to, ko neviens līdz šim nebija atklājis. Tādēļ mūsu atklājumiem ir liela arheoloģiska nozīme."

Piemēram, Gvadalkiviras upes deltā zem māla nogulām zinātnieki uzgājuši gredzena formas pilsētas paliekas, kuras 2800 gadus senās drupas apsargājot akmenī kalts kareivis.

Noslēpumaino pilsētu savos rakstos minējis jau Platons

Sengrieķu filosofs Platons par Atlantīdu rakstīja pirms aptuveni 2600 gadiem. Viņš minēja, ka tā ir sala Gibraltāra šaurumā, kura atrodas netālu no Gadaras pilsētas, kā senāk dēvēja Kadisu. Platona aprakstus tad zinātnieki arī izmantojuši savos pētījumos Vidusjūrā un tai piegulošajos Atlantijas okeāna reģionos.

Runājot par cunami - tādi Spānijā un Portugālē neesot retums. Piemēram, ir zināms, ka 1755. gadā Lisabonai pāri gājis cunami vilnis desmit stāvu mājas augstumā.

Strīdi par to, vai Atlantīda vispār ir bijusi un kur atradusies, ir aktuāli jau gadsimtiem ilgi, taču atrisinājuma un ticamu minējumu par tās atrašanās vietu nav. Jaunākais no tiem saistīts ar uzņēmumiem no Google Ocean, kuros apgabalā uz rietumiem no Kanāriju salām redzams pilsētas mūriem līdzīgs veidojums (koordinātes: 31° 15' 15" N, 24° 15' 30" W).