Mežonīgajiem dinozauriem gaļēdājiem piemitusi spēja redzēt tumsā, lai tie varētu medīt arī nakts aizsegā, liecina pētījums, kura rezultāti publicēti žurnālā Science.
Arī zālēdājiem dinozauru vidū bijusi labi attīstīta redze, kas ļāvusi ēst slikta apgaismojuma apstākļos, un tam patiesībā ir diezgan labs pamatojums - lai milzīgos organismus nodrošinātu ar nepieciešamo enerģiju, dinozauriem bijis nepieciešams ēst nepārtraukti.
Turpretim pterodaktili un citi lidojošie dinozauri bijuši aktīvi tikai diennakts gaišajā laikā un viņiem iebūvētā "nakts redzamības sistēma" nav bijusi nepieciešama.
Kā ziņo AFP, Kalifornijas universitātes zinātnieki līdz secinājumiem par labi attīstītu redzi nonākuši, izpētot dinozauru fosiliju acs dobumus. Veicot mērījumus un tos salīdzinot ar 164 mūsdienu ķirzaku un putnu acs dobumiem, kā arī 33 dinozauru fosilijām, zinātnieki spējuši noteikt, kuri no radījumiem spējuši redzēt tumsā un kuri ne.
Dzīvniekiem, kas aktīvi ir pārsvarā naktīs, acu dobums ir lielāks nekā tiem, kas diennakts tumšo laiku pavada guļot. Dzīvniekiem, kas darbojas kā pa dienu, tā arī naktī, acs dobums ir vidēji liels.
Zinātnieki noskaidrojuši, ka agrīnie putni un lidojošie dinozauri jeb pterozauri, spriežot pēc to acu mērījumiem, pārsvarā bijuši aktīvi diennakts gaišajā laikā, turpretim izveicīgie velociraptori, kādus var redzēt, piemēram, kinofilmā Jurassic Park, visticamāk, bijuši radījumi, kas medījumu izsekojuši tumsā.
Viens no nežēlīgākajiem dinozauru laikmeta radījumiem ir karaliskais tiranozaurs, taču par tā spējām medīt tumsā zinātniekiem viedokļa nav, jo viņu rīcībā neesot pietiekami labi saglabājušās fosilijas.
