Nu, ja vadās pēc šādas loģikas, ka viss, kas sagādā emocionālu baudījumu, tiek pielīdzināts narkotiku izraisītajai mākslīgajai baudai... no kurienes šāda vērtību skalas pamats?
Man pilnīgi nav skaidrs pamauzstādījums - kāda velna pēc emocionālais stāvoklis tiek vērtēts pamatojoties uz destruktīvu atkarības modeli? Kāpēc netiek salīdzināts, piemēram, ar emocionālo stāvokli pēc smaga fiziskā treniņa? Vai tad narkotiskā atkarība kļuvusi vispārpieņemama?
jocīgs fakta izklāsts, bet jāpiekrīt vien reāli ir!!! bērnībā man pavisam jocīgi sanāa - stāvu Tretjakova galerijā pirmoreiz mūžā pie Vrubeļa oriģināla, glezna milz;iga izrādās, neprāts! reprodukcijas tču pavisam garām visas redzētās, krāsas samelotas, nu skati īsto...es ar stāvu pārlaimē. pēc brīsniņa neilga tante pienāk un ska , ka galeriju slēdz, laukā jāiet. un es sāku domāt - kāpēc man kājas tā sāp??? biju nostāvējusi tur apaļas divas stundas, bet laiku nemanot...
Krimināllikums: par atkārtotu mākslas baudīšanu gada laikā soda ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu, sodu izciešot pusatklāta tipa cietumā. Par mākslas darbu radīšanu un izplatīšanu soda ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem, sodu izciešot slēgta tipa cietumā, un mantas konfiskāciju.