Krievijā netālu no polārā loka atrasti neandertāliešu izmantotie darba rīki un citi viņu dzīves artefakti, kas liek domāt, ka "homo sapiens" "brālēni" dzīvojuši par 6000 gadu ilgāk, nekā domāts iepriekš.
"Šie izrakumi apstrīd hipotēzi, ka pilnīga neandertāliešu kopienu nomaiņa visā Eiropā notika aptuveni pirms 37 000 gadu," paziņojumā ceturtdien norādīja pētnieki.
Franču, krievu un norvēģu arheologi netālu no ciemata Bizovaja Pečoras labajā krastā atraduši vairāk nekā 300 akmens darbarīkus un zīdītāju, tostarp mamutu, lāču un mataino degunradžu, atliekas.
Lai arī tiek uzskatīts, ka neandertālieši mitinājušies Eirāzijā daudz siltākos platuma grādos, Bizovaja varētu būt viņu pēdējais patvērums pirms izmiršanas, uzskata pētījuma autori. Līdz šim visas neandertāliešu dzīves liecības atrastas vismaz 1000 kilometru tuvāk dienvidiem.
Pētījums publicēts žurnāla "Science" 13.maija numurā.
