Gadiem ilgi planētas labākie zinātnieki cenšas noskaidrot, kas ir un kur slēpjas melnā matērija jeb tā dēvētā slēptā masa, ko uzrāda aprēķinātā starpība starp Visuma kopējo masu (aprēķins veikts netieši, mērot gravitācijas spēkus) un tās redzamo daļu, ko veido planētas, zvaigznes, gāzu mākoņi un citi Visumā sastopamie objekti.

Vielu, kas veido slēpto masu, zinātniekiem tā arī līdz šim nebija izdevies atklāt, tikai spekulēt par tās eksistenci uz papīra. Tomēr austrāliešu studente Amēlija Freizere-Makkelvija stažēšanās laikā Monaša Fizikas skolā (www.monash.edu.au) ar rentgenstaru palīdzību uzgājusi vismaz daļu citādi neredzamās vielas.

Fizikas skolas pasniedzējs Kevins Pimblets atzīmē, ka saskaņā ar teoriju Visumā ir jābūt divreiz lielākam matērijas apjomam, nekā ir redzams. "Pastāvēja uzskats, ka melnā matērija ir uzkrāta milzīgos veidojumos, ko dēvē par kosmiskajiem pavedieniem. Tie pēc formas atgādina kurpju auklas," saka Pimblets.

Līdz šim nevienam zinātniekam neredzamo matēriju nebija izdevies atklāt, turpretim Freizere-Makkelvija uzdevumu atrisināja trīs mēnešu laikā.

Astrofiziķi iepriekš uzskatīja, ka melnajai matērijai piemīt ļoti niecīgs blīvums, taču tā ir ļoti karsta, pat miljons grādu pēc Celsija skalas. Līdz ar to teorētiski tai jābūt redzamai rentgenstaru teleskopā. Freizeres-Makkelvijas atklājums pierādījis, ka šis pieņēmums bijis pareizs. Tiesa, viņa līdz nozīmīgajiem secinājumiem nebūtu nonākusi bez citas profesores, rentgenstaru astronomijas speciālistes Jasmīnas Lazendičas-Galovejas palīdzības. Tieši viņa pēc atkārtotas iegūto datu analīzes atklājusi melno matēriju kosmiskajos pavedienos, kas veido robežu starp gigantiskām galaktiku grupām un milzu tukšumiem, kur galaktiku nav vispār vai arī to ir ļoti maz.