Jēla universitātes arheologi Montanas štatā, ASV, atraduši dinozaura fosiliju, kas tiek uzskatīta par jaunāko, kāda līdz šim nonākusi zinātnieku rīcībā.
Runa ir par fosiliju, kas pēc zinātnieku domām ir 45 garš triceratopsa rags, un tas sniedz atbalstu vispārējai teorijai, ka dinozauru eksistencei punktu pielikusi milzu asteroīda izraisīta katastrofa pirms 65 miljoniem gadu, raksta Ibtimes.com.
Tai pašā laikā ir arī šīs teorijas noliedzēji, kas norāda, ka trīs metru diapazonā ap slāni starp krīta un terciāra perioda nogulumiežiem (šis slānis veidojies pirms 65,5 +/- 0,3 miljoniem gadu) līdz šim nav atrasta neviena nelidojoša dinozaura fosilija. Tādēļ daļa zinātnieku uzskata, ka dinozauri izmiruši jau pirms globālās katastrofas.
"Bijām pārsteigti, ka robežslānis starp krīta un terciāra perioda nogulām atradās tikai 13 centimetrus virs mūsu atrastās fosilijas, un tas norāda, ka dažiem dinozauriem šajā reģionā asteroīda trieciena brīdī klājās diezgan labi," saka Jēla universitātes profesors Tailers Laisons. Viņš norāda, ka Montanas štatā atrastā fosilija asteroīda trieciena brīdī, iespējams, bijusi tikai dažus tūkstošus gadu sena.
Attiecībā uz lidojošajiem dinozauriem savukārt pastāv uzskats, ka daļa no tiem veiksmīgi pārdzīvojuši asteroīda trieciena sekas un evolūcijas rezultātā kļuvuši par putniem.
