Otro sezonu veicot izrakumus Serves pussalas Salmes ciemā, speciālisti konstatējuši, ka šim aptuveni 17 metrus garajam kuģim bijis ķīlis, un tas ļauj secināt, ka kuģis izmantojis buras, vēsta Igaunijas nacionālā raidsabiedrība ERR.

Kā izteicies Tallinas universitātes arheologs Jiri Pētss, viņš un viņa kolēģi šo apliecinājumu gaidījuši jau kopš ziemas.

Kuģis datējams aptuveni ar mūsu ēras 750.gadu. Tiek uzskatīts, ka buras Ziemeļjūras un Baltijas jūras reģionā sāka izmantot ap 700.gadu - tāda vecuma kuģis atrasts Ziemeļjūrā pie Norvēģijas krastiem, bet Baltijas jūrā tas neapšaubāmi ir vecākais šāda veida atradums.

Buru izmantošana ievadīja kuģniecības uzplaukumu Skandināvijā, kas attiecināms uz vikingu laikmetu.

Kā atklājuši pētnieki, kuģa vidusdaļā saskaņā ar tā laikmeta paražām apglabāti 35 vīri - domājams, kaujā krituši karotāji. Viņi varētu būt bijuši 30 līdz 40 gadus veci un augumā sasnieguši 180-190 centimetrus. Vīri guldīti vairākās kārtās un pārsegti ar vairogiem, kopā ar viņiem apbedīti arī četri suņi un medību putni.

Apzeltītie un smalkiem rotājumiem klātie zobenu spali liek domāt par šo cilvēku augsto sabiedrisko stāvokli. Atrastas arī ķemmes, grieznes, naži un kādas pazīstamas vikingu laikmeta spēles kauliņi. Visi šie priekšmeti liecina, ka viņi ieradušies no Skandināvijas.

Kā norādījis Pētss, arheologi cer, ka sīkākas ziņas par kuģinieku izcelsmi palīdzēs gūt DNS un radioaktīvā oglekļa analīzes.

Viņš piebildis, ka šie cilvēki, iespējams, ieradušies "militāri diplomātiskā misijā, cerot parādīt savu spēku un ievākt nodevas", bet krituši sīvā kaujā.

Jau iepriekš, 2008.gadā, Salmes ciemā tika izrakts nedaudz mazāks, aptuveni 10 metrus garš kuģis.