Gadiem ilgi uzskatīja, ka uz vecumu smadzenes paliek nīgrākas un tagad pēkšņi izrādas ka otrādi.
Un tad vecie testi neobjektīvi esot. A nevienam nav ienācis prātā to izskaidrot tā, ka cilvēce vispār degradējas un arvien ātrākā tempā. Un tagad tie tempi ir sasnieguši tādus lielumus ka šodienas jaunie tiktiešam ir stulbēki par vecajiem ar visām viņu vecuma atrofētajām smadzenēm.
Idiocracy sāk izskatīties taka pēc realitātes.
ir teiciens -stūlbs piedzimu un stūlbs nomiršu.Ar to vecumu ir tā -visu var izfunktierēt un tajā dzīves perjodā to arī dara-7 x nomērī un tad nogriež,laika gana un krekls dibenu brauka.Jaunībā visu vajag ,spēka daudz ,kamēr bolīsies tikmēr vilciens aizgājis-ta arī dod uz pilnu klapi.Es labāk gribētu būt jauns ar visām savām neveiksmēm un kļūdām un nepareiziem lēmumiem,bet jo vecāks paliek ,jo veidojas lielāks kukurūzlauks.
Kaarteejais sviests..gudriiba nenaak no vecuma bet no pieredzes! Ja cilveeks mucaa dziivos tad jebkursh pasauli zinoshs beerns vinju apspeelees zinaashanaas!
Pieredze māca.Gudrība ir zināšanu uzkrašana.
Muļkība ir so zināšanu neizmantošana.
Nereti šī apskaidrība uzrodaās tikai vecumdienās.
Un galīgs muļķis šo uzkrāto gudrību nenodos nākamām paaudzem un nezinās kā to pareizi izdarit.
Ilgas dzīves priekšrocība ir pieredze. Bet ,ja cilveks visu mūžu tik vien dara kā ēd ,dzer un vairojas, tad nekāda pieredze mūžā tā ari nav uzkrāta. Tad tik pat dumjš ,kā jaunībā, plus vēl primitivās dzīves sekas acīm redzamas ( ka krievi saka) "na ļico".
Pētījumā, droši vien, varētu runāt par vecākiem ļaudīm, kuri ikdienā trenē savas smadzenes.
Tie kuri tikai par nūjošanu utml. , gan gudrāki nepaliks....