Neandertālieši, kas pirms 150 000 gadu apdzīvoja Kostu de Solu, uzturā lietoja vēžveidīgos, liecina jauns pētījums, apgāžot teoriju, ka tikai cilvēki tik sen ēda proteīniem bagātās jūras veltes.
Iepriekš uzskatīts, ka neandertālieši sākuši ēst vēžveidīgos aptuveni 100 000 gadu vēlāk, taču kādā Spānijas alā atrastie akmens darbarīki un vēžveidīgo čaulu paliekas - lielākoties mīdiju vāki - liecina, ka tas noticis daudz senāk. Radioaktīvā oglekļa tests noteica, ka gliemežvāki ir aptuveni 150 000 gadu veci.
Kā norāda pētījuma vadītājs, Seviljas Universitātes arheoloģijas profesors Migels Kortess Sančess, šie atklājumi liecina, ka neandertālieši lietojuši uzturā vēžveidīgos gandrīz vienlaicīgi ar cilvēkiem - pierādījumi liecina, ka modernie cilvēki ēduši vēžveidīgos Dienvidāfrikā pirms 164 000 gadu.
"Šis atklājums padara Bahondiljo alu par vecāko šīs aktivitātes pierādījumu neandertāliešu vidū, jo iepriekšējās liecības līdz šim nebija vecākas par 50 000 gadu," atzina viens no pētījuma autoriem, Spānijas Nacionālās pētniecības padomes pētnieks Fransisko Himeness Espeho. "Daudzi pētnieki uzskata, ka vēžveidīgo ēšana ir viena no uzvedības pazīmēm, kas atšķir mūsdienu cilvēku, un zināmā mērā ir adaptīva priekšrocība, kas ļāva "homo sapiens" izplesties," piebilda Espeho. "Taču šis pētījums liecina, ka "homo sapiens" Dienvidāfrikā un "homo neanderthalensis" Ibērijas pussalas dienvidos vienā un tajā pašā laikā izmantoja tos pašus resursus."
Pētījums publicēts interneta izdevumā "Public Library of Science".
